Leons Stiprais: Muzeji, kuri dāvā nemirstību un diženumu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Portāla "Delfi" uzticīgais lasītājs Leons Stiprais šoreiz sagatavojis interesantu reportāžu par muzejiem, kā arī dalījies ar pārdomām pēc Tukumā esošās Durbes pils muzeja apmeklējuma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Kārtējās pārdomas apmeklējot Tukuma Durbes pils muzeju. Šoreiz izstāde "Kurzemes albums". Tas ietver vairākus Kurzemes cilvēku mākslas darbus. Protams, vairākkārtīgi apmeklējot muzeju, sāc pievērst uzmanību atsevišķiem priekšmetiem. Piemēram, galda petrolejas lampām. Izrādās, ka tās bija jau mākslas priekšmetu statusā. Arī funkcionalitāte tām bija dažāda. Te var redzēt domu gājienu sievietēm, kuras vairāk sapņoja par rozēm un skaistumu. Galda lampas praktiskā puse vairāk interesēja vīriešus. Tās, apskatot petrolejas galda lampu, domātu karšu pētīšanai.

Muzeji dāvā tev nemirstību un diženumu.

Kas gan no mums pazina dižciltīgo Sofiju Karolīni fon Hārenu (dzimusi Ekse). Viņas laikā sievietes netika ņemtas vērā. Pēc revolūcijas laikā dižciltība bija lāsts un tabu. Tagad muzejs mazo atklātnes lieluma akvareli "Zēns ar mērkaķīti" rāda tūkstoš reižu lielā palielinājumā. Sajūsmu izsauc viltīgā gleznošanas maniere. Kad, skatoties no dažādiem punktiem, mērkaķītis cieši raugās tavā virzienā.

Tā ir noticis ar daudziem cilvēkiem un mākslas darbiem, fotogrāfijām. Vincents van Gogs dzīves laikā nepārdeva nevienu savu gleznu. Šodien viņa gleznu vērība ir miljoniem eiro. Anglijas daudzie karaļi grimst aizmirstības tumsā. Tomēr, pateicoties Šekspīram, Ričards trešais no briesmoņa šodien kļuvis dižāko karaļu plejādē. Nogalināts, izģērbts un izkropļots, ar nicinājumu apglabāts maz pazīstama klostera dārzā, pavisam nesen atrasts, apzināts un ar karalisku godu, tūkstošiem cilvēku pagodināts guldīts Anglijas klēpī. Muzeji glabās viņa atveidoto tēlu, kas ar katru gadu desmitu kļūs arvien ievērojamāks. Muzeji rada un saglabā leģendas.

Katrreiz apmeklējot muzeju, paraugaties no pils logiem. Nekad neredzēsiet vienādus dabas skatus.

Tas pats attiecas uz Durbes barona pils dārzu. Atradīsiet "Dvīņu ozolu", kura apkārtmērs ir vairāk kā pieci metri. Trīnīši var pie Durbes estrādes apskatīt trīnīšu priedi. Apmīļojiet, dvīnīši un trīnīši, šos kokus. Tas dos jums spēku un svētību. Durbes parkā aug egle. Tās aptuvenais apkārtmērs ir trīs metri un septiņdesmit pieci centimetri. Nesaprotu, kāpēc šo koku nerotā dižkoka aizsargājamā emblēma?

Vēl kāda skaudra doma man ienāca prātā izejot no muzeja.

Mīļie vecāki! Apmeklējiet šo muzeju kopā ar saviem bērniem. Lai kā negribētos pamest savas siltās mājas un datorus. Pastāstiet par mākslu. Jūsmojiet par majestātisko dabu, kura paveras no pils logiem. Tas nāks atpakaļ ar laiku. Varbūt pat pēc desmit, piecdesmit gadiem. Bērnu prāta spējas ir neaptveramas un pārsteiguma pilnas. Runājiet ar viņiem par mākslu, klasisko mūziku, baletu, slaveniem cilvēkiem. Kura no šīm sēklām kā svētība viņā uzplauks, nezina neviens. Tomēr sējiet, jo kaut kas jūsu bērnos pamodīsies. Jo ne jau datortehnika dos to, ko var dot mūzika, dzeja, gleznas un pieredzējušu muzeju darbinieku stāsti.

Atgriežoties no vakara pastaigas pa Durbes barona parku, laimējās ieraudzīt arī Latvijas gaisa balona ceļotāja – rekordista Gunāra Dukštes gaisa kuģi.

Daba mums dod dažādas zīmes un laiku pārdomām. Nepalaidiet to garām!"

DELFI Aculiecinieks

Tags

Durbe Durbes pils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form