"Manai meitai pārbaudes darbam ir jāsagatavo trīs četru minūšu stāstījums par mīļāko grāmatu. It kā jau vienkārši, bet vērtēšanas kritērijos sacīts, ka maksimālo punktu skaitu var iegūt, ja runas saturs pilnībā atbilst tematam, tas ir pārdomāts, plānveidīgs, argumentēts stāstījums. Izteikta personiskā attieksme. Tai pat laikā uzdevuma plāns neparedz stāstīt par grāmatas saturu, bet minēt, par ko ir grāmata, piemēram par ceļojumiem, dzīvniekiem, piedzīvojumiem, raksturot galvenos varoņus un pateikt, kāpēc šī grāmata būtu jālasa vienaudžiem," par gaidāmo pārbaudes darbu stāsta Ilze un norāda, ka aptvert tik plašu jautājumu loku trīs četrās minūtes ir neiespējami, ja vien neiesaista vecākus. "Bet vai tas tiešām vajadzīgs?" jautā Ilze.
Ilzes sašutums vēl jo vairāk pieaudzis, ieraugot, ka arī sestās klases audzēkņiem mutvārdu pārbaudes darbs skan identiski. Proti, jāsagatavo divas trīs minūtes ilgs stāstījums par mīļāko grāmatu. Sestās klases audzēkņi, atšķirībā no trīs gadus jaunākajiem skolēniem, drīkst pārstāstīt saturu, vēstīt par to, kādas problēmas risinātas darbā, par galvenajiem un interesantākajiem notikumiem. Līdzīgi kā trešklasnieki, arī sestajā klasē skolēniem īsi jāraksturo galvenie varoņi, kā arī jāsniedz atziņas par izlasīto.
Ilze pārliecināta, ka tieši sestās klases uzdevums pa spēkam trešās klases skolēnam, bet sestajā klasē jāuzdod kas sarežģītāks, piemēram, tāds uzdevums kā trīs gadus jaunākajiem. "Valsts izglītības satura centr, vai tiešām jūs neplānojat šos darbus mainīt vietām? Varbūt jums šķiet, ka, bērnam augot, viņa uzdevumiem ir jākļūst vienkāršākiem, bet mazākos gan jāiedzen stūrī un jāskatās, kā viņi izlocīsies?" sarūgtinājumu pauž Ilze.
Valsts izglītības satura centrā mammas pārmetumus noraida. Izvēlētos uzdevumus dažādajām vecuma grupām centrā pamato ar to, ka trešklasniekam pārbauda to, kā prot stāstīt par sevi, par piedzīvoto un pārdzīvoto, redzēto, dzirdēto un lasīto. Tikmēr sestklasniekam vērtē prasmi uzstāties klasē ar paša sagatavotu tekstu. Pārbaudes darbs attīstīts, balstoties skolotāju ieteikumos, un vērsts uz to, lai pārbaudītu ne tikai konkrētas skolēnu prasmes, bet arī veicinātu grāmatu lasīšanu un atvieglotu gatavošanos pārbaudes darbam, apgalvo VISC.
"Salīdzinot abu vecuma posmu pārbaudes darbu vērtēšanas kritērijus, var secināt, ka trešajā klasē tie ir tikai trijos līmeņos, bet sestajā klasē – piecos. Maksimālos piecus punktus sestajā klasē var iegūt, ja runa atbilst tematam, izmantoti pārliecinoši argumenti, skaidri izteikta personiskā attieksme, precīzi izplānota runa. Proti, ir ievads, galvenā daļa, nobeigums, skaidri attīstīta galvenā doma," pārbaudes darbu izvēli pamato VISC pārstāve Diāna Āboltiņa.
Skaidrojot VISC nostāju, Āboltiņa arī piebilst, ka sestajā klasē skolēnam vērtē arī to, vai viņam ir savs stils, dabiska, nesamākslota runa, pareiza izruna un intonācija, vārdu krājuma bagātība, precīza vārdu izvēle, tēlaina valoda. Divas trīs minūtes garajā runā nedrīkstot būt nepamatotas pauzes, jāievēro pareizrunas normas un intonācija.
Praksē esot novērots, ka pārbaudes darbs problēmas sagādā nevis trešās, bet tieši sestās klases skolēniem. Bieži audzēkņiem ir grūti iekļauties noteiktajā laikā, atbildes ir vainu par īsu, vai arī krietni pārsniedzot paredzēto laiku. Skolēni neprotot atlasīt būtiskāko informāciju, teic Āboltiņa.
Atšķirībā no sestās klases skolēniem, trešklasniekiem, stāstot par mīļāko grāmatu, vairāk jākonstatē fakti, nevis jāanalizē teksts. No trešklasnieka gaida, lai viņš paustu, par ko ir grāmata un kas viņam tajā patika, un kāpēc citiem vienaudžiem tā būtu jālasa.
"Jāņem vērā arī tas, ka diagnosticējošā darba mērķis ir konstatēt skolēna apgūto konkrētajā laika posmā, lai līdz mācību gada beigām varētu sasniegumus uzlabot. Mutvārdu daļa diagnosticējošajā darbā ir tikai viena piektdaļa no visa pārbaudes darba," norāda VISC pārstāve Āboltiņa.
No VISC Valsts pārbaudes darbu programmas 2016./2017. gadam:
3. klase
Gatavojoties mutvārdu daļas atbildei, izglītojamie izvēlas kādu no savām mīļākajām grāmatām un sagatavo aptuveni 3 – 4 minūšu garu stāstījumu par šo grāmatu.
Stāstījumu veido, ievērojot piedāvāto plānu.
Mana mīļākā grāmata
1. Grāmatas nosaukums, autors, ilustrators.
2. Par ko ir šī grāmata (par ceļojumiem, par draudzību, par dzīvniekiem, par piedzīvojumiem utt.)
3. Galvenie varoņi / tēli un to raksturojums (kas viņi ir, kā viņus sauc, kādas īpašības viņiem piemīt, kas par to liecina, kāpēc tev viņi patika?).
4. Kāpēc ieteiktu grāmatu izlasīt saviem vienaudžiem?
Izglītojamais drīkst izmantot savu grāmatu kā ilustratīvo materiālu.
6. klase
Gatavojoties mutvārdu daļas atbildei, izglītojamie izvēlas lasīt kādu daiļdarbu, kurš nav iekļauts skolas mācību programmā, un sagatavo aptuveni 2-3 minūšu garu stāstījumu par šo grāmatu.
Stāstījumu veido, ievērojot piedāvāto plānu2-3 minūšu garu stāstījumu par šo grāmatu.
Stāstījumu veido, ievērojot piedāvāto plānu.
Stāstījuma par izlasīto daiļdarbu plāns.
1. Autors, darba nosaukums.
2. Daiļdarba tēma / galvenā doma / problēma (par ko ir daiļdarbs, kādi jautājumi vai problēmas tika risinātas daiļdarbā).
3. Grāmatas vizuālā noformējuma (grāmatas vāks, ilustrācijas) raksturojums.
4. Īss satura pārstāsts (galvenie, interesantākie notikumi).
5. Galveno varoņu īss raksturojums (ārējais portrets, rakstura īpašības, kas patika/nepatika).
6. Atziņas pēc grāmatas izlasīšanas (ieteikums arī citiem izlasīt šo grāmatu).
Atbildes laikā izglītojamais var izmantot citātus, uzskates līdzekļus, stāstījuma plānu."