Biedrības "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Neibults-Miebolts vēstulē "Strauji pieaug invalīdu skaits un pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem" vērsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, Saeimas priekšsēdētājās Ināras Mūrnieces un Ministru prezidenta Māra Kučinska.
''Medicīna ir tautsaimniecības pamats! Turklāt neviens nav pasargāts no nelaimes autoavārijā, citā negadījumā, vai no negaidītas slimības!
Ļoti lūdzam palielināt finansējumu veselības aprūpei, pastāvīgi sāpošo lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām milzīgās 25023 personu rindas būtiskai samazināšanai, izmeklējumiem, jaunās paaudzes efektīvākām kompensējamām zālēm, speciālistu apmeklējumiem, kā arī FM solījumu pildīšanai tehnisko palīglīdzekļu iegādes rindas likvidēšanai vai būtiskai mazināšanai u.c. vēstulē minētiem mērķiem.
Ļoti satrauc fakts, ka Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā nepārtraukti katru gadu pieaug kopējais cilvēku ar invaliditāti skaits no 118822 2008. gadā līdz 162788 2013. gada decembrī, 2014.gada decembrī – 168496, bet 2015. gada decembrī – 174060. Visu cilvēku ar invaliditāti skaits pēdējo 8 gadu laikā palielinājies par 55238 vai par 46,5%, vēsta VSAA dati.
Tādēļ ir izveidojusies milzīga vairāku gadu 25023 personu rinda uz pastāvīgi sāpošo lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām saskaņā ar NVD uzskaitē esošiem datiem uz 2016.gada 1.janvāri. Turklāt daudzi vēl nav pieteikušies, bet daudzi pēc neoficiālas informācijas ir nomiruši, savu rindu nesagaidot. 2016.gadā tiek plānotas tikai 3472 endoprotezēšanas operācijas. Jāatzīmē, ka pēc endoprotezēšanas operācijām cilvēki atgriežas sabiedrībā, darba tirgū un savā bijušajā specialitātē. Piemēram, pēc agrāk izdarītām divām lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām Latvijā labi pazīstams profesors, medicīnas doktors kļuva par Saeimas, Rīgas Domes deputātu un pasaules senioru čempionu basketbolā, kā arī turpina strādāt medicīnā. Ir liela efektivitāte no piešķirtā finansējuma šim mērķim!
Tāpat jāmin, ka rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem cilvēkiem ar kustību (ratiņkrēsli, protēzes u.c.),redzes, dzirdes un citiem funkcionāliem traucējumiem uz 2016.gada 1.janvāri bija 6409 personas. Ņemot vērā, ka strauji pieaug cilvēku ar invaliditāti skaits, Labklājības ministrijas speciālisti paredz, ka rinda gada beigās, iespējams, var pieaugt līdz 10000 personām. Tas var veicināt cilvēku ar invaliditāti izolāciju no sabiedrības, veselības stāvokļa pasliktināšanos un mirstību. Kaut gan Finanšu ministrijas vadība rakstiski vēstulē solīja to nepieļaut un solīja piešķirt finansējumu, lai rindas nebūtu vai ļoti samazinātu. Te jāatzīmē, ka LM uz 2016.gadu saņēma finansējumu par aptuveni 1,5 miljoniem eiro mazāku nekā bija ziņojumā paredzēts. Kā arī nav skaidrības par finansējuma bāzi, ņemot vērā, ka strauji pieaug cilvēku ar invaliditāti skaits.
Jāatzīmē, ka bijušā premjera M.Gaiļa laikā tika parakstīts Nacionālais Ziņojums ANO Sociālās attīstības galotņu konferencei, kurā tika minēts, ka Latvijā sociāli visneaizsargātākie ir cilvēki ar invaliditāti.
Šajā sakarībā jāņem vērā , ka cilvēki ar invaliditāti, salīdzinājumā ar pārējiem cilvēkiem , ir zaudējuši cilvēkiem pašu dārgāko – veselību!
Daudzi iedzīvotāji ir izmisumā, ka nevar samaksāt par sadārdzinātiem komunālajiem maksājumiem, apkuri, nekustamo īpašuma nodokli, medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumiem), dārgo dienas maksu slimnīcās un dārgo maksu par ģimenes ārsta mājas vizīti , izmeklējumiem, speciālistiem (ļoti garas rindas), pārtiku u.c.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija pievienojās ANO Invalīdu tiesību deklarācijai un solīja ANO Ģenerālajai Asamblejai nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.
Kaut gan toreiz stāvoklis ekonomikā bija daudz smagāks un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki, 1992. gadā valdība un deputāti pieņēma likumu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību"
Toreiz valsts apmaksāja cilvēkiem ar smagu invaliditāti ārstniecību ambulatori, slimnīcās, rehabilitācijas iestādēs (lai saņemtu šos pakalpojumus, 10. Saeimā pēc Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikuma tika pieņemta diskriminējoša norma pēc vecuma pazīmes, pret ko iebilda toreizējais Tiesībsargs R.Apsītis un ITAC), zobārstniecības un zobu protezēšanas pakalpojumus, pat vitamīnus, kā arī braukšanu sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā, kā arī savlaicīgi nodrošināja ar nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un to remontu, invalīdu uzņēmējdarbībā bija noteiktas visas nodokļu atlaides u.c.
Latvijā veselības aprūpes finansējums ir viens no vismazākajiem ES, bet pacienta līdzmaksājumi ir vieni no lielākajiem. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvijā ārstniecība slimnīcās un ģimenes ārsta mājas vizīte ir ievērojami dārgāka, nav pieejami visiem pacientiem nepieciešamie jaunākās paaudzes efektīvākie medikamenti. Kompensējamo zāļu finansējums uz vienu iedzīvotāju ievērojami atpaliek no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa.''
