Foto: Privātais arhīvs
Talantīgā, bet neredzīgā skolēna Georga Bārdas mamma Aivija Bārda 7. maijā portālam "Delfi" pavēstīja, ka ģimeni no Jūrmalas mājokļa izliek uz ielas. Tobrīd tiesu izpildītāji no dzīvokļa Tērvetes ielā jau bija izveduši ģimenes mēbeles un citas mantas. Neskarta brīdi palika vien neredzīgajam Georgam piemērotā istaba. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP) savukārt uzsver, ka tiesu izpildītāja darbību pamatā ir spēkā stājies tiesas nolēmums vai citu institūciju vai amatpersonu nolēmums.

Zvērināts tiesu izpildītājs bez tiesiska pamata nekad neuzsāk nolēmuma piespiedu izpildi pret personu, portālam "Delfi" uzsver LZTIP.

Georgam ir 18 gadi (attēlā ar atbalsta personu Saulcerīti Vaivaru pamatskolā), un viņš šogad cer pabeigt vidusskolu. Pateicoties labajām sekmēm un sabiedriskajai aktivitātei, viņš mācījies līderības programmā ASV, Minesotas Valsts neredzīgo akadēmijā. Jaunietis prot braukt ar riteni, ar ūdensslēpēm, jāt ar zirgu, nodarbojas ar sportu, kā arī pats apmācījis savu pavadoni, suni Hēru. Tomēr pašlaik, kad ģimene zaudējusi savu mitekli, Aivija ir noraizējusies, kā gan dēls turpinās mācīties, jo Georgam bija īpaši piemērota istaba. "Tuvumā nav ne draugu, ne radinieku, pie kuriem mēs varētu apmesties. Mums ir iespēja padzīvot Upesciemā, tomēr tas ir pārāk tālu no Babītes, kur dēls mācās," skaidro Aivija.

Pašreizējai situācijai ir vairāk nekā desmit gadu vēsture. 2000. gadu sākumā Bārdu ģimene "Swedbank" ieguva aptuveni 150 tūkstošus latu lielu kredītu dzīvokļa renovācijai, ieķīlājot ģimenes vienīgo īpašumu, dzīvokli Tērvetes ielā 12-1, kā arī zemi turpat.

"Kad Georgs zaudēja redzi, es daudz laika pavadīju slimnīcā, nevarēju maksāt kredītu. Tolaik, 2004. un 2005. gadā, bankas bija ārkārtīgi agresīvas, man ņēma nost Georga invaliditātes pensiju vairāk nekā gadu, un es pat par to nezināju," stāsta Aivija. 2009. gadā, kad ģimene, nespējot maksāt, mājokli jau bija zaudējusi un banka to izsolē nopirkusi, Bārdas tomēr bija vienojušās ar banku to atkal iegādāties, Georgam sasniedzot 18 gadu vecumu. Tomēr banka rīkojusies citādi un, nerēķinoties ar ģimeni, pirms gada dzīvokli pārdevusi citiem īpašniekiem. "Tiesu izpildītāji jauno īpašnieku uzdevumā rīkojas agresīvi. Pat Georga suni draudēja noindēt," teic Aivija.

Savukārt LZTIP norāda, ka saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja sniegto informāciju rakstā aprakstītajā epizodē tika veikta atkārtota ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā un pirms tam bijušajai īpašniecei tika dots termiņš labprātīgai tiesas nolēmuma izpildei, ko bijusī īpašniece netika darījusi. "Zvērināts tiesu izpildītājs rakstā paustos apgalvojumus par agresīvo rīcību un draudiem suni noindēt pilnībā ir noraidījis kā klaji apmelojošus un nepatiesus," norāda LZTIP.

Aivija vairākkārt vērsusies tiesā, apstrīdot lēmumus, kas saistās ar Tērvetes ielas dzīvokļa pārņemšanu cita īpašnieka valdījumā. "Georgu kā pirmās grupas invalīdu nemaz nedrīkst izlikt uz ielas," norāda Aivija. Tiesā viņa iesniegusi blakus sūdzību, apstrīdot jaunā īpašnieka dzīvokļa pārņemšanu (ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā), par ko viņš bija brīdinājis iepriekš un ko ieplānojis 7. maijā, solot ģimeni izlikt uz ielas. Tomēr tiesa lietu izskatīs tikai 18. maijā. "Manuprāt, valda pilnīgs beztiesiskums, pat policija nevar neko iesākt, kamēr nav tiesas lēmuma. Viss ir tik samudžināts, bet Georgs tomēr nav ne pie kā vainīgs. Viņš tik daudz Latvijai izdarījis, bet laikam te tāds cilvēks nav vajadzīgs," sarūgtinājumu pauž puiša mamma.

"Swedbank" mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska gan norāda, ka Bārdu dzīvoklis bankas īpašumā nonācis 2009. gada 3. septembrī, savukārt zemesgrāmatā ierakstīts 2012. gada martā. Banka ņēma vērā klientes dzīvesstāstu un bērna īpašās vajadzības, akcentē Jakubovska. Tādējādi uzņēmums neiesniedza tiesu izpildītājam izsniegto tiesas papildu rakstu par "Swedbank" ieviešanu nekustamā īpašuma valdījumā. Tas būtu nozīmējis klientes un viņas ģimenes locekļu izlikšanu. "Astoņu gadu garumā kliente bez atlīdzības dzīvoja jau bankai piederošā nekustamajā īpašumā, visu šo laiku bija dota iespēja atrast citas piemērotas mājas," norāda bankas pārstāve.

Banka tomēr secinājusi, ka kliente nerisina mājokļa jautājumu, turklāt īpašuma uzturēšana astoņus gadus radījusi būtiskus zaudējumus uzņēmumam – 2017. gada jūlijā īpašums pārdots. Jaunais īpašnieks bija pats izteicis bankai piedāvājumu Bārdu īpašumu pirkt, kā arī ticis informēts, ka tur mitinās iepriekšējā īpašniece. ""Swedbank" ir zināms, ka jaunais īpašnieks ir mēģinājis vienoties par īpašuma atbrīvošanu, piedāvājot naudas kompensāciju vai nelielu dzīvokli Jūrmalā, bet piedāvājums noraidīts," atklāj Jakubovska. Banka arī šī gada sākumā mēģinājusi tikties ar klienti un sociālā izlīguma ceļā piedāvāja atbrīvot viņu no atlikušajām saistībām, proti, parāda bankai. Aivija no piedāvājuma atteikusies. "Sociālā izlīguma programma ir paredzēta mājokļa kredītu aizņēmējiem un kredītu galvotājiem, kuru ieķīlātais īpašums pārdots, un pēc īpašuma realizācijas palicis nenomaksāts kredīta atlikums. Atvieglojumi paredzēti sociāli jutīgām iedzīvotāju grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, nestrādājošiem pensionāriem, kā arī citiem," informēja Jakubovska.

Par Aivijas Bārdas un Georga Bārdas izlikšanu no dzīvesvietas Tērvetes ielā, Jūrmalā, informēts arī Tiesībsarga birojs, kura pārstāve Evita Berķe norāda, ka situācijā, kad tiesas nolēmums civiltiesiskā strīdā ir bijis nelabvēlīgs un stājies likumīgā spēkā, persona to var pildīt labprātīgi. Tas nozīmē izvairīšanos no sprieduma piespiedu izpildes mehānisma piemērošanas, kas var sagādāt negatīvas emocijas un neērtības. Tiesībsargs arī cer, ka, tā kā Aivija un Georgs vērsušies LZTIP, tiks veikta atbilstoša un rūpīga lietas apstākļu pārbaude.

LZTIP vērš uzmanību, ka padome nekavējoties, tiklīdz saņēma minēto personu sūdzību, ir sniegusi atbildi, izskaidrojot, ka sūdzībā norādītos apstākļus nav tiesīga vērtēt un sūdzības izskatīšana ir piekritīga Tieslietu ministrijai, kurā minētās personas arī ir vērsušās.

Savukārt Berķe norāda, ka "ģimenei, kura izlikšanas rezultātā ir bez pajumtes, ir tiesības vērsties pašvaldībā pēc palīdzības."

Jūrmalas domē gan norāda, ka gadījumos, kad pilngadīga persona likumiski tiek izlikta no mājokļa, kur mitinājusies, un ģimene laikus saviem spēkiem nav risinājusi jautājumu par turpmāko mājvietu, pašvaldība var piedāvāt nakts patversmi. Bērnam līdz 18 gadu vecumam iespējams sniegt arī krīzes centra pakalpojumu, pauž Labklājības pārvaldes vadītājas vietniece Ruanete Meža. Tāpat ģimene var vērsties sociālajā dienestā, kur pieņems lēmumu par nepieciešamo palīdzības veidu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!