Pārdroša rotaļāšanās ar svešiem suņiem – Latvijā bieži sakož tieši bērnus
Foto: Shutterstock

Bērni bieži ir pārlieku neapdomīgi, uz ielām spēlējoties un glaudot sev nepazīstamus suņus, satraukts ir portāla "Delfi" lasītājs Gusts. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) portālu "Delfi" informē, ka šī gada astoņos mēnešos konstatēti jau vairāk nekā 214 gadījumi, kad cilvēkus sakoduši suņi. Dienestā uzsver, ka ļoti bieži sakostie ir tieši bērni, kuri cietuši savas neuzmanības dēļ.

Ar visiem vēlas 'pa draugam'

"Gandrīz ik reizi, kad eju pastaigā ar savu suni, bērni metās skriešus virsū, bļaujot no visām pusēm. Viņi grib glaudīt, aiztikt, bakstīt suni, bāzt rokas mutē, aiztikt ausis un acis," stāsta Gusts, papildinot, ka uz viņa aizrādījumiem par to, ka svešu suni aiztikt nevajag, bērni nereaģējot.

Reizēm no bērniem atskanot atbilde: "Es jau sen viņu glaudu," kas, kā Gusts apgalvo, nepavisam neesot patiesība.

Gusts savā "Facebook" laika joslā dalījies ar kādu atgadījumu septembra sākumā. "Šodien nācās fiziski nostāties starp savu suni un mazu meitenīti, kura bļāva un skrēja virsū manam 40 kilogramus smagajam sunim," vīrietis atklāj. "Mans suns ir pietiekoši miermīlīgs, lai paciestu šādu uzmanību, bet visi suņi tādi nav," Gusts skaidro. Viņš uzsver, ka pat mierīgākajam sunim pacietības mērs var kļūt pilns, ja to nemitīgi rausta un baksta.

"Un kas tālāk? Bērns tiek sakropļots, suns iemidzināts, saimnieks iesūdzēts tiesā," secina vīrietis.

Dzīvnieka rīcība ir neprognozējama

Pirms diviem gadiem situācijā, kad spēlēšanās beidzas ar sakostu celi, nonāca deviņus gadus vecā Tīna. Portāla "Delfi" uzrunātā Tīnas mamma Daina stāsta, ka meitenei regulāri paticis "ucināt uz ielām sastaptos suņus un kaķus". "Todien gan es nebiju ar meitu, viņa bija pie tēva Rīgā. Cik man atstāstīja, ar draudzeni esot gājušas garām kādai suņu būdai, kad pēkšņi no tās izlecis suns, kurš sakodis viņam tuvāko meiteni, Tīnu," atstāsta Daina.

Pēc incidenta meiteni aizveda uz slimnīcu, kur tai uzlika divas šuves. Vēlāk tika izsaukta arī policija ar lūgumu notvert suni, kurš, kā izrādījies, pilsētā klīdis bez saimnieka. Daina skaidro, ka, viņasprāt, šajā situācijā bez vainas nav arī viņas meita. "Zinu, ka dzīvnieciņi viņai patīk, nebaidās iet klāt arī svešiem. Iespējams, ka arī to sunīti mēģināja paglaudīt, bet tas nebija tam pieradis, tāpēc uzbruka," viņa pauž. Meitenes mamma uzskata, ka šis atgadījums Tīnai bijusi laba mācība, jo kopš tās reizes meitene no uz ielas sastaptiem suņiem vairāk uzmanās un tik droši klāt vairs neiet. "Labi, ka toreiz cieta tikai celis, varēja būt arī trakāk," papildina Daina.

Šogad sakosti jau vairāk nekā 214 cilvēki

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Arita Rudzīte portālam "Delfi" skaidro, ka lielākā daļa suņu kodumu fiksēti vasaras mēnešos, jo cilvēki ir daudz aktīvāki - ārā atpūšas, brauc ar velosipēdiem, skrien, pastaigājas. Vasaras mēnešos vidēji katru nedēļu NMPD mediķi slimnīcā nogādā vienu vai divus suņu sakostus cilvēkus.

Rudzīte atklāj, ka šādi negadījumi notiek gan Rīgā, gan citviet Latvijā. 2018. gada astoņos mēnešos Rīgas reģionā dienesta mediķi palīdzību snieguši 71 cilvēkiem, kurus sakoduši suņi. Taču kopumā Latvijā šogad notikuši 214 šādi negadījumi. Ne visi 214 suņu sakostie cilvēki nonākuši slimnīcā, jo dažos gadījumos nogādāšana ārstniecības iestādē nebija nepieciešama traumas rakstura dēļ. Visbiežāk mediķi slimnīcā nogādā cilvēkus ar kostām vai plēstām brūcēm rokās vai kājās. Retākas ir bīstamās traumas – kodumi galvā, sejā vai kaklā, informē NMPD pārstāve.

Viņa skaidro, ka lielākā daļa negadījumi fiksēti uz ielas vai mājas pagalmos, kur visbiežāk cilvēkiem iekodis pazīstams suns vai kaimiņu mājas mīlulis. "Piemēram, 55 gadus vecai sievietei kaimiņmājās pagalmā rokā iekoda no ķēdes norāvies suns. Citā gadījumā deviņus gadus vecam bērnam suns iekoda kājā, kad viņš gājis kaimiņu pagalmā apciemot draugu. Vēl kādā gadījumā bērnu sakoda drauga suns basketbola spēles laikā," stāsta Rudzīte.

Bērniem ļoti patīk dzīvnieki, viņi vēlas tos paglaudīt, parotaļāties ar tiem, taču dzīvnieks var būt neprognozējams, un bērni cieš. "Kāda sešus gadus veca meitene vēlējās paglaudīt sev zināmu suni, taču tas iekoda viņai sejā. Citā gadījumā trīs gadus veca meitene ciemojoties piegājusi pie suņa, taču tas iekodis viņai galvas rajonā. Savukārt 10 gadus vecu zēnu zināms suns sakodis uz ielas, kad viņš ar dzīvnieku bija rotaļājies," par šovasar fiksētajiem gadījumiem, kad bērnus sakoduši suņi, stāsta NMPD pārstāve.

Mediķi aicina vecākus mācīt saviem bērniem, ka nedrīkst aiztikt svešus suņus, suņus bez uzpurņiem, kā arī pārrunāt ar bērnu, kā uzvesties mājdzīvnieka tuvumā – netuvoties suņa ēdiena traukam, nenodarīt dzīvniekam sāpes, jo suns sevi aizsargājot var iekost.

Ar sūdzībām policijā sakostie vēršas reti

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis skaidro, ka ar iesniegumiem par suņu kodumiem, policijā nav vērsies liels skaits iedzīvotāju. Visbiežāk viss tiek atrisināts starp saimnieku un cietušo. Tāpat policijas pārstāvis uzsver, ka reti ir tādi gadījumi, kad pie sakošanas būtu vainojams cietušais. "Katram saimniekam ir jāuzņemas pilna atbildība par savu mājdzīvnieku. Arī gadījumos, kad garāmgājēji un bērni suni kaitina, baksta, saimniekam ir jākontrolē situācija. Vajadzības gadījumā sunim jāliek uzpurnis," skaidro Sadovskis.

"No pieredzes varu teikt, ka šādi pārkāpumi, tieši dzīvnieku kodumi, nav daudz. Lielākoties tajos iesaistīti ir klaiņojošie dzīvnieki un parasti tie parādās uzliesmojumu veidā, proti, kādu laiku nav nekādu pārkāpumu, bet tad pēkšņi vienā apkaimē tiek konstatēti vairāki pārkāpumi pēc kārtas," portālu "Delfi" informē Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Drošību vairāk apdraud klaiņojoši dzīvnieki

"Viens no pēdējiem piemēriem ir, kad Pārdaugavā policija saņēma ziņas par klaiņojošiem suņiem. Vienā no gadījumiem suns arī bija sakodis kādu garāmgājēju. Šādās situācijās policija sazinās ar dzīvnieku ķērājiem un tiek lemts par rīcības plānu, kā suņus vislabāk izķert," atklāj Sadovskis.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa skaidro, ka laikposmā no 2018. gada janvāra līdz jūlijam ar dzīvnieku ķērāju starpniecību uz dzīvnieku patversmi ir nogādāti 380 suņi, vidēji 54 suņi mēnesī, bet faktiskais iedzīvotāju zvanu skaits ar sūdzībām par klaiņojošiem dzīvniekiem ir lielāks, jo nereti ir situācijas, kad suņa saimnieks atrodas, līdzko notikuma vietā ierodas izsauktie dzīvnieku ķērāji vai arī ir izsaukumi, uz kuriem reaģējot suņi netiek atrasti, notverti.

Problemātiskākās apkaimes klaiņojošo dzīvnieku jomā, kurām nepieciešams pievērst lielāku uzmanību, ir Daugavgrīva un Bolderāja.

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

Aculiecinieka ziņas Bērni Facebook NMPD Pārtikas un veterinārais dienests Rīgas dome Rīgas pašvaldības policija Suns Ulubele Vasara
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus