Raimonds Nipers: Finanšu ministrijas patiesie mērķi
Foto: Privātais arhīvs

Ir daudz dzirdēts par slepenajiem starptautiskajiem ekonomiskajiem grupējumiem kuru uzdevumos ietilpst sagraut kādas valsts ekonomikas nozari vai pat kādas valsts ekonomiku kā tādu. Lai realizētu savus mērķus, viņi panāk ka valsts vadošos amatos tika ielikti manipulējami politiķi, nekompetenti ierēdņi un korumpanti, kuri veic ekonomisko datu falsifikāciju.

Lai valsts stagnētu un būtu ilgstoša recesija, tiek atbalstītas ēnu ekonomikas grupējumu intereses. Tiek piedāvāts ņemt lielus finanšu aizdevumus it kā ekonomikas attīstībai, bet faktiski tās ir lamatas, kas beidzas ar valstu ekonomikas sagraušanu. Tiklīdz šīs valstis tiek apkrautas ar milzīgiem parādiem, bankas un ar tiem saistītie ekonomiskie grupējumi iegūst kontroli pār šo valstu ekonomiku.

Latvijas tautsaimniecība pēc neatkarības atgūšanas līdz 2008. gadam, neskatoties uz nemākulīgo valsts pārvaldi, attīstījās ļoti strauji, valsts IKP no 2004. līdz 2007.gadam pieauga par 33%, 2006. gadā sasniedzot pat 12% IKP kāpumu. Tajā laikā bija prognozes ka jau 2017. gadā, Latvijā varētu būs tuvu Šveices vai Vācijas dzīves līmenim. Bet 2007. gadā Sākoties globālajai ekonomiskajai krīzei un Latvijā - Parex bankas afērai, kurā valdība akli izpildīja ārvalstu banku noteikumus. Rezultātā Latvijas ekonomika piedzīvoja smagāko recesiju pasaulē. Lai sameklētu iztikas līdzekļus valsti bija spiesta pamest trešdaļa darbaspējīgo iedzīvotāju, tika izšķirtas desmitiem tūkstošu ģimeņu, bērni palika bez vecākiem. Tautsaimniecības zaudējumi 10 gadu laikā, pēc dažādiem aprēķiniem sastāda apmēram 60-90 miljardu eiro. Valsts parāds pašreiz ir sasniedzis 10,8 miljardu eiro. Un šo visu politiķi nosauca par "Veiksmes stāstu"!

Rūpīgi sekojot tautsaimniecības attīstības gaitai, nākas secināt par Latvijas valsts tautsaimniecības tīšu iznīcināšanu, Ir likvidētas veselas tautsaimniecības nozares, kā cukura rūpniecība, zivju ieguves rūpniecība pašreiz arī tekstilrūpniecības nozare. Ļaunprātīgi tiek veidota nelabvēlīga dzīve reģionos, korumpētā valsts pārvalde ir izveidojusi plašu nabadzīgo un nespējīgo iedzīvotāju slāni. Bez jebkāda kara vai slimību izraisīšanu, pēc neatkarības atgūšanas ar ekonomiskam metodēm mūsu ierēdniecība ir spējusi samazināt valsts iedzīvotāju skaitu gandrīz par veselu miljonu. Joprojām bijušie padomju laika funkcionāri pārvalda valsti. Korupcijas tehnoloģija ir iesakņojusies augstākajā valsts pārvaldes līmenī.

Ekonomiskais analfabētisms vai tīša ļaunprātība - tā var raksturot Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas darbību. Komunicējot ar attiecīgo ministriju amatpersonām, varēju konstatēt, ka nav elementāras izpratnes par nodokļu lielumu valstī, nav aprēķinu par kopējo nodokļu slogu, neapliekamā minimuma apmēra nozīmi iedzīvotāju nevienlīdzības ienākumu mazināšanā. Nav ekonomiski pamatota PVN likme pārtikas precēm, kas Latvijā ir viena no lielākām pasaulē. Kāpēc Latvijas vidējai algai 1000 eiro ir lielākie darba algas nodokļi Eiropā un tie ir gandrīz četras reizes lielāki nekā Lielbritānijā vai Īrijā?

Pašreizējā Latvijas nodokļu politika nav labvēlīga ekonomikas izaugsmei. Eiropas Komisijas atzinums par šogad ieviesto nodokļu reformu ir negatīvs, komisijas eksperti norāda ka pasākumi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu ir maznozīmīgi. Arī uzņēmēju atzinumā, jaunā nodokļu sistēma atzīta par neveiksmīgu. OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss norādīja, ka Latvijas nodokļu sistēma būtu fundamentāli jāmaina. Latvijā ir palikusi viena no sarežģītākajām un neefektīvākajām postpadomju nodokļu sistēmām. Izstrādājot jauno nodokļu sistēmu tika ignorētas Pasaules Bankas pētījuma rekomendācijas, ir norādījusi Eiropas Komisija. Ieviestā jaunā nodokļu sistēma palikusi absurdi nesaprotama.

Tāpat kā katrā pasaules valstī, arī Latvijā mazie uzņēmumi veido valsts tautsaimniecības pamatus, jo šajos uzņēmumos tiek nodarbināti ap 65 % no visiem valstī uzņēmumos strādājošajiem cilvēkiem. Mazais bizness veido 42,18% no Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 2017.gadā tas sastādīja 23,90 miljardus eiro un veidojuši peļņu 962,49 miljonus eiro apmērā. Nedaudz vairāk nekā puse jeb 70 % no mikro un mazajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgas reģionā. Pārējā valstī reģistrēts salīdzinoši neliels skaits mazo uzņēmumu – Kurzemē 7,92%, Zemgalē – 7,24%, Vidzemē – 6,64%, bet Latgalē – 6,05% (Lursoft dati) un šie uzņēmumi apgroza vien ap 10 % no visu valstī esošajiem finanšu līdzekļiem.

Reģionos, mazie uzņēmumi pamatā veic sociālas funkcijas, sniedz pakalpojumus, nodrošina sevi ar ienākumiem un nodarbina vietējos iedzīvotājus. Un tieši uzņēmumu darbība reģionos ir zem jautājuma zīmes, jo valdība ar noteiktu regularitāti ceļ nodokļus un energoresursu cenas, tādējādi uzņēmumiem mazinās konkurētspēja un tie strādā izdzīvošanas režīmā. Jaunās nodokļu reformas rezultātā kopējais nodokļu slogs uzņēmējiem vidēji pieauga par 9.5%, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izdevumi palielinājās par 14%. un šo izdevumu pieaugumu nespēj finansiāli segt 80 % mazo uzņēmumu, (Firmas.lv gada pārskati) Jau pašreiz reģionos ir iesācies mazo uzņēmumu vai to struktūrvienību likvidācija. Samazinās darba vietu skaits, cilvēki ir spiesti emigrēt, pašvaldībām būs vairāk jāslēdz skolas un jālikvidē slimnīcas.

Izvērtējot Latvijas pašreizējo nodokļu sistēmu varētu pieņemt ka to veidojuši ierēdņi kuriem nav izpratnes par ekonomiku kā tādu, ka tie neorientējas nodokļu metodoloģiskajās nostādnēs. Bet Mans viedoklis ir citāds - to veidojuši profesionāļu komanda '' ekonomisti "ar tiešu nolūku – bremzēt valsts tautsaimniecību.
Pasaulē ir vispārpieņemti nodokļu sistēmas veidošanas četri pamatprincipi :
. Taisnīgai, kur visi maksā vienādi.
. Skaidrai- nav pieļaujami izņēmumi.
. Saprotamai, ikviens izprot par ko maksā.
. Un nodokļiem jābūt ekonomiskiem, to administrēšana un uzskaite jābūt lētai.

Finanšu ministrija, Izstrādājot jauno nodokļu sistēmu un nosakot jaunās nodokļu likmes ir ignorējusi šos ekonomikas principus. Veidojot jauno nodokļu sistēmu nav ņēmuši vērā tādu sīkumu kā "Par minimālā ienākuma līmeņa apmēru", kuru ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.619 no 2014 gada 30. oktobra", paredzēja Labklājības ministrijai sagatavot līdz 2017. gada 30. decembrim un iesniegt Ministru kabinetā normatīvā akta likumprojektu par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu. Un šāds ministru kabineta rīkojums nav izpildīts, minimālā ienākuma līmenis nav noteikts.

Nodokļu aprēķināšanā tiek ieviests tāds sarežģīts formulējums kā diferencētais neapliekamais minimums, kurš pastāv tikai dažās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā - tās visas, izņemot Spāniju, ir jaunās ES dalībvalstis. Ja ES valstīs ir neapliekamā minimuma apmērs vidēji sastāda 1000 eiro, tad Latvijā, darba algai 1000 eiro piemēro neapliekama minimumu apaļu 0! Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir palielināts no 15% uz 25% !

Nav aprēķināts kopējais nodokļu un nodevu slogs, kurš faktiski darba ņēmējiem, maksājot valsts noteiktos 15 nodokļus un 115 valsts nodevas, pārsniedz 70% apmēru, bet minimālajai algai ir uz 80% robežas. Veidojot tā saucamo progresivitāti darba algām, progresīvā nodokļa likmes neattiecas uz 80% darba ņēmējiem.

Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību ienākumu pārdalē, lai iedzīvotāji tiktu nodrošināti ar minimālo sociālo iztikas līmeni, Iedzīvotāja Ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimuma apmēru nosaka, pamatojoties uz preču patēriņa un pakalpojuma cenu indeksu, bet Latvijā palielina minimālo algu, minimālās darba algas lielumam nav būtiska sakara ar iedzīvotāju labklājību. To ietekmē tam piemērotais nodokļu slogs un neapliekamā minimuma apmērs.

Lielākie darba algas nodokļi, Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente, Sadales tīkla tarifi, akcīzes nodokļa likmes degvielai, autotransporta nodevas – tie ir daži no FM pasākumiem lai mazinātu iedzīvotāju ienākumus, lai uzņēmumi būtu mazāk konkurētspējīgāki, lai vairāk cilvēku pamestu šo valsti. Finanšu ministrijas augstāko amatpersonu darbībā ir acīmredzama ļaunprātīga, viņi izveidojuši absurdu ekonomisko politiku, jo to nosaka starptautiskās finanšu korporācijas un kura mērķis sagraut Latvijas valsts ekonomiku, lai Latvija būtu ES depresīvā perifērija. Pienācis laiks, valsts drošības iestādēm noskaidrot Finanšu ministrijas amatpersonu ekonomiskās darbības sabotāžas mērķus!

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

KPV LV Aculiecinieka ziņas Eiropas Savienība Finanšu ministrija Iekšzemes kopprodukts (IKP) Ministru kabinets
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus