Raimonds Nipers: Nekompetentā valsts pārvalde  (65)

Vienpusēja informācijas sniegšana jeb propaganda iedzīvotājiem tiek pasniegta jau kopš padomju savienības laikiem, to ik dienu izmanto arī pašreiz pie varas esošās partijas.

Regulāri plašsaziņas avotos tiek ziņots par Latvijas mazo un efektīvo valsts pārvaldi, kur nodarbināto skaits nebūt nav lielāks kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Par valsts iedzīvotāju skaitu un to nodarbinātību tiek pasniegta ļoti atšķirīga informācija pat valsts statistikas reģistros un ministriju datu uzskaitēs. Ierēdņi manipulē ar datiem vai pasniedz tikai daļēju informāciju.

Lai iegūtu ticamus uzskaites datus, nākas izvērtēt visus Latvijā pieejamos statistikas datu avotus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), Centrālā Statistikas pārvaldes (CSP), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Starptautiskā profesionālā uzziņu mediju Heise Medien Gruppe grupas uzņēmums Firmas.lv, Pasaules Bankas un Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eirostat) datus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PLMP) nodarbojas ar iedzīvotāju deklarēšanas uzskaiti, bet, tā kā iedzīvotāji kūtri pilda savus pienākumus, mainot dzīves vietu un nedeklarējas likumā noteiktajā termiņā viena mēneša laikā, rezultātā PMLP dati daudzviet nesakrīt ar faktisko iedzīvotāju skaitu pat par 40%.

Centrālā Statistikas pārvaldes (CSP) dati ir veidoti no privāto uzņēmumu sniegtās informācijas un valsts uzņēmumu datiem. Dažkārt CSP datos ir acīm redzamas datu falsifikācijas pazīmes, kā viens no piemēriem ir valsts IKP apmērs.

Lai valsts attīstība izskatītos labāk ES kontekstā, Finanšu ministrija vienkārši nosaka vajadzīgo IKP pieauguma procentu un Centrālā Statistikas pārvalde piemeklē tam vajadzīgos ciparus.

Saskaņā ar CSP datiem par 2016 gada otro ceturksni sabiedriskajā sektorā bija 290 262 darba vietas, no tām vispārējā valdības sektorā bija 225 296 darba vietas. Vispārējais valdības sektors sadalās uz pašvaldību struktūrās nodarbinātajiem ar 128 424 darba vietām un valsts struktūrās ar 96 872 darba vietām. Privātajā sektorā bija 600 956 darba vietu. Bet CSP esošos datus varētu uzskatīt tikai par aptuveniem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzē pa taksācijas periodiem ir norādīts darba ņēmēju skaits, kuri ir nomaksājuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tā, piemēram, 2016. gada jūnija mēnesī to bija 798 399 un 2015. gada jūnija mēnesī - 798 878. Savukārt pēc statistikas uzņēmuma Firmas.lv datiem, Latvijas uzņēmumos 2015. gadā bija 532 tūkstoši nodarbināto, tajā skaitā valsts un pašvaldību komercsabiedrības.

Par ticamiem datu avotiem varētu uzskatīt VID un Firmas.lv esošo informāciju, jo to dati balstīti pēc faktiski veiktajām nodokļu iemaksām valsts budžetā par katru strādājošo.

Kopā valstī nodarbināto skaits būtu ap 800 tūkstošiem, no kuriem privātajā sektorā ir 480 tūkstoši, valsts un pašvaldību komercsabiedrības ir 47 tūkstoši un valsts sabiedriskajā sektorā būtu 270 tūkstoši nodarbināto.

Salīdzinot Latviju ar Eiropas Savienības caurmēru var secināt, ka valsts pārvalde ir nesamērīgi liela. Salīdzinot ar valsts IKP, tā novirza pārāk daudz darbaspēka no tautsaimnieciskas darbības.

Valsts pārvalde nav pelnoša struktūra, to uztur privātajā sektorā strādājošie nodokļu maksātāji. Kā valsts pārvalde, tā arī pašvaldības ir bezjēdzīgi organizētas, proti, tās strādā sevis uzturēšanai. Tiek pieņemti likumi un noteikumi, kas nodrošina viņu eksistenci.

Pašlaik darba vietas valsts un pašvaldību iestādēs ir slēptais bezdarbs, vienkārši cits "simtlatnieku" paveids. ES caurmērā ir 82 valsts iestāžu darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem. Latvijā tie ir 142 darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem. No valstī 800 tūkstošiem strādājošo, aptuveni 40% ir nodarbināti sabiedriskajā sektorā.

Pēc Pasaules Bankas datiem "Worldwide Governance Indicators"(1) par 2013. gadu Latvijas valsts pārvalde ir ierindota starp nekompetentākajām pārvaldēm ES. Izmantojot starptautiskā līmenī atzītu metodiku, tiek izvērtēta pārvaldes efektivitāte un kvalitāte pēc sešām jomām (2):

Tautsaimnieciski visas šīs jomas ir svarīgas, bet no tām būtiskākās būtu valdības efektivitāte. Šajā ziņā tiek vērtēta publisko pakalpojumu kvalitāte, ierēdniecības kvalitāte un tās neatkarība no politiskā spiediena, stratēģiskās attīstības plāna kvalitāte, rīcības plānu īstenošana, kā arī tas, cik lielā mērā ievēlētā valdība pilda stratēģiskos plānus.