Saprotot, ka dzīvoklī kāds pierakstījies nelikumīgi, Solvita nekavējoties portālā "Latvija.lv" iesniedza Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam adresētu iesniegumu, lai deklarāciju anulētu. "Pagāja diezgan ilgs laiks, nekādu ziņu nebija. Kad piezvanījām Mājokļu un vides departamentam, uzzinājām, ka no 1. jūlija spēkā stājies likums. Tas paredz, ka, ārzemniekam uzrādot jebkādu adresi, viņš tajā automātiski tiek deklarēts," stāsta Solvita. Viņa ir neizpratnē –kurš gan deklarējis viņas mājoklī iebraucēju un kāpēc dzīvokļa saimnieks par to nav informēts, kā arī īpašniekam nav vaicāts, vai viņš vispār vēlas savā miteklī kādu deklarēt.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) portālam "Delfi" skaidro, ka 1. jūlija grozījumi pieņemti, lai deklarēšanās procedūra kļūtu pieejamāka un mazinātu administratīvos šķēršļus. Pirms grozījumiem personas bieži neesot sapratušas, ka dzīvesvieta jādeklarē atsevišķi jau pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas. Tādēļ bieži dzīvesvietu nedeklarēja vispār. Savukārt personu adreses fiksēja kā norādītas, kas radīja pārpratumus daudzos procesos. Tostarp tas neļāva identificēt iedzīvotāju sadalījumu pa pašvaldībām.
PMLP arī atzīst, ka "valsts labvēlība, ātri un ērti deklarējot dzīvesvietas adresi, tiek izmantota ļaunprātīgi un tiek sniegtas nepatiesas ziņas". Šādās situācijās jādodas uz pašvaldību un jāraksta iesniegums par ziņu anulēšanu. Adresē drīkst deklarēties tikai tad, ja personai pieder nekustamais īpašums, ja persona īpašumu īrē vai nomā vai ja lietošanas tiesības radušās līdz ar laulību, radniecību, svainību vai citu likumisku vai līgumisku pamatu, kaut vai mutisku vienošanos.
Taču Solvita bilst, ka, uzrakstot iesniegumu pašvaldībai, radusies visai amizanta situācija. Proti, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uz viņas īpašumu sūta vēstules ar aicinājumu uz pārrunām ierasties nelikumīgi deklarētajam ārzemniekam. "Zvanīju un vaicāju, kāpēc saņemu šādas vēstules savā pastkastē. Man atbildēja, ka daudzi cilvēki apgalvojot, ka adresē nedzīvo, bet patiesībā to dara," stāsta Solvita. Viņai arī pavēstīja, ka izdeklarēšanas process uzsākts, bet nav zināms, cik ilgi tas turpināšoties. "Departaments tagad danco ap nelikumīgi deklarēto, gaida uz pārrunām, bet dzīvokļa īpašnieks atstāts muļķa lomā," sašutumu neslēpj Solvita.
Uz jautājumu par to, vai deklarēšanās process nav pārāk atvieglots, PMLP skaidro, ka atsevišķs saskaņojums ar īpašnieku personai, kura vēlas īpašumā deklarēties, nav paredzēts. Tas tāpēc, ka ļoti bieži nekustamā īpašuma saimnieki rīkojas prettiesiski, aizliedzot savā īpašumā deklarēties vispār. Tādējādi nekustamajā īpašumā dzīvojošajai personai aizliedz pildīt pienākumus pret valsti. "Ja starp abām pusēm ir vienošanās, atļauja nav jāprasa. Vienošanās dod tiesisku pamatu deklarēties," pauž PMLP.
Pārvaldē atgādina, ka sods par nelikumīgu deklarēšanos dzīvesvietā var būt no 70 līdz 500 eiro. Savukārt dzīvojamās platības īpašniekus PMLP mudina sekot līdzi tam, kas ir deklarējies īpašumā, portāla "Latvija.lv" sadaļā "Manā nekustamajā īpašumā deklarētās personas".
