Viņas aktīvi dodas ieņemt arvien jaunas robežas, virsotnes un vīriešus un konkurē ar viņiem jau gandrīz visās nodarbēs, izņemot ķirurģiju, ceļu policiju un vēl dažas, bet varoņi... kā nerodas, tā nerodas.
Dažās jomās sieviešu īpatsvars ir tik izteikts, ka tas nopietni apdraud sabiedrības attīstību. Par to, ka sievietes kļūst arvien vīrišķīgākas, bet vīrieši sievišķīgāki ("lupatas") plašs sabiedrības satraukums nav manāms, kaut tā cieš no šīs parādības visos līmeņos. Arvien sievišķīgāka kļūst pat Saeima.
Protams, un, pateicoties Dieva žēlastībai, ne visas ir nogriezušas garos matus un uzvilkušas bikses. Vēl joprojām dažiem vīriem laimējas par sievām apņemt sievietes-sievietes, kuras izbauda sievas-mātes misijas mīlestības pilno sirds plūsmu un pašu uzturēto mājas pavardu siltumu. Skaidri domājošajiem ir jāatzīst, ka tagadējais sabiedrības modelis nav piemērots viņām, bet viņas tam. Loģiski, ka vienam vai otram ir jāmainās, un baidos, ka pagaidām tā, kura mainās, neplāno būt sabiedrība.
Atļaušos tieši nosaukt šo par būtiskāko mūsdienu (ne tikai) Latvijas problēmu, kuras sekas jūtamas kā pašu iekšpolitikas un ārpolitikas izzušana un kultūras degradācija, un lejupslīde, kā arī saskanīgas sabiedrības saprāta trūkums.
Absurdā feminisma cīņa par "līdztiesību" ir panākusi to, ka tieši vīrieši šodien vairākās jomās praksē ir juridiski un faktiski neaizsargāti. Tieši heteroseksuāli vīrieši ir tie, kuriem ir vismazāk izredžu uz taisnīgu un vismaz līdzvērtīgu attieksmi juridiskos strīdos ar sievietēm un homoseksuāliem vīriešiem
Lai teiktais netiktu vērtēts kā tikai emociju gūzma, paanalizēsim esošo situāciju un sāksim ar likumdošanas absurdiem.
Jebkura sieviete, vai tā būtu sieva vai draudzene spontānā jūtu uzplūdā, vai ļaunprātīgi pārdomāti, var uzrakstīt iesniegumu par izdomātu vīra vardarbību pret sevi, un uz šī iesnieguma pamata tiesa var pieņemt lēmumu aizliegt vīram tuvoties pat savām mājam un bērniem. Nav nepieciešama nekāda tiesu medicīniskā ekspertīze un miesas bojājumu konstatēšana, nekādi liecinieki. Un šī diemžēl vairs nav tikai teorētiska varbūtība, bet prakse. Vai ir iedomājams, ka šādu iesniegumu bez pierādījumiem varētu apmierināt vīrs?
Nekur likumā nav noteikts, ka sievai ir jādzemdē vīram bērni. Nekur likumā nav pateikts, ka sievai ir pienākums regulāri stāties dzimumattiecībās ar vīru, bez kā normāla vīrieša veselība un produktīva funkcionēšana nav iespējama. Tomēr pat tad kad sieva nav bijusi pietiekoši sievišķīga, mīloša un mātišķa, viņai "pienākas" daļa no vīra īpašuma, kas tiek kvalificēts kā kopīpašums. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, kurā vīrs, šķiroties no sievas, saņemtu kaut ko no tā, kas pirms laulības piederējis vai pirkts tikai par sievas (ģimenes) līdzekļiem.
Ja sieva pēkšņi ir izdomājusi, ka vīrs vairs "nav viņas cienīgs", viņa gandrīz garantēti var kļūt par puses no īpašuma, kas pirms tam piederēja vīram, vai par kuru maksājis vīrs, īpašnieci. Atbildi, kāpēc tiesas parasti apmierina sieviešu kā laulības šķiršanas iniciatoru prasības gan pēc īpašuma pārdales, gan gandrīz automātiski atstāj bērnus pie mātes un piespriež maksāt alimentus, redzēsim šī raksta beigās.
Runājot par alimentiem, jāpievēršas šīs sistēmas formai un saturam. Kāpēc bērna tēvam obligāti ir jāmaksā nauda mātei, ja viņš pats grib rūpēties un uzturēt savu bērnu, pats pirkt viņam to, ko uzskata par vajadzīgu, nevis maksāt sievietei, kura nespēja izveidot pilnvērtīgas attiecības, pie tam, nezinot ko un kam viņa par šo naudu pirks?
Kā jau minēju, likums nenosaka, ka sievai ir jādzemdē vīram bērni, bet vēl netaisnīgāk ir tas, ka sieviete, vai tā būtu sieva vai "draudzene", likumīgi drīkst nogalināt tēva bērnu, neprasot tēva piekrišanu šādai darbībai.
Likums tik tiešām to neprasa. Abortu skaits, kā zināms, ir viens no lielākajiem Eiropā. Ik gadu Latvijā likumīgi un ar "ārstu" līdzdalību veic vairāk nekā 5000 šādu slepkavību.
Taču tagad laiks tuvoties problēmas cēloņiem.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas datiem Latvijas tiesu sistēmā ir 426 tiesneši, no tiem... tikai 78 vīrieši. Neliela vēsturiska atkāpe. Tiesneši tradicionāli ir bijuši vīrieši. Un tas nav tikai tāpēc, ka noziedznieki lielākoties ir vīrieši, bet arī tāpēc, ka sieviete pēc savas dabas ir daudz emocionālāka par pragmatiskajiem vīriešiem. Tā ir dzimtes specifika, kas jurisprudencē ir īpaši nozīmīgi. Pie tam līdz menopauzei sieviete tikai divas nedēļas mēnesī ir adekvāta. PMS jeb pirmsmenustrālā sindroma un mēnešreižu laikā sievietes uztvere un garastāvoklis pamatīgi izmainās. Hormonu vara bieži vien kļūst par īsteno tiesu varas jaudu un spēku, kas liek Temīdai noņemt aizsegu no acīm un izdomāt sievietes "taisnīgumu".
Par sieviešu-tiesnešu problēmu jau rakstījuši arī citi, bet tā diemžēl ir plašāka. Sieviete kā atbildīga ierēdne, kā valsts amatpersona vai policiste, kareive ar ieroci, pieņemot lēmumu attiecība pret vīrieti PMS laikā.
Sabiedrība pēdējā gadsimtā ir mainījusies uz ačgārnuma pusi. No nepareizas un nedabiskas funkcijas cieš liel(ākā?)a tās daļa. Ja izliksimies to nemanot, tikai palielināsim disharmoniju un ciešanas, kuras nešķiros cilvēkus pēc dzimuma un vecuma.
Šis jautājums prasa nopietnu likumdevēja iesaisti. Vīriešus ir jātiesā tikai tiesnešiem vīriešiem. Mūsu likumdošana jāizravē no steigā ieviestajiem un netaisnīgajiem, bīstamajiem ārzemju jaunievedumiem.