Vēlāk Latvijas Studentu apvienība veikli pārorientējas uz papildu finansējuma pieprasīšanu izglītības nozarei, tomēr tad rodas jautājums. Kam tieši? Papildu finansējums, visticamāk, ir nepieciešams jebkurai nozarei, neatkarīgi no tās popularitātes sabiedrībā, bet svarīgi ir noteikt, cik efektīvi līdzekļi tiktu izmantoti.
Būtu derīgi izglītības nozares un studentu apvienību pārstāvjiem precizēt, kur finansējums tieši veicinātu augstākās izglītības līmeni Latvijā. Jau pašreizējo budžeta vietu Latvijas augstskolās ir pārmērīgi daudz, lielākajai daļai fakultāšu galveno uzmanību vēršot tieši uz neizlēmušo studentu piesaisti. Pat runājot par bezmaksas studiju vietu sadali starp augstskolām, vēl joprojām mums valstī pastāv prioritārākas par citām universitātes. Mūsu sabiedrība koncentrējas nevis uz studentu izglītības kvalitātes celšanu, bet gan studējošo skaita mākslīgu palielināšanu.
Par reformām Latvijā runāt nebūtu nemaz jēga, jo pats vārds "reformas" Latvijā tiek lūkots kā slikts. Tādēļ runāšu par pārmaiņām, kuras mēs, Latvijas sabiedrība, sagaidām īsi pirms un pēc Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām. Protams, abiem vārdiem izteiktas starpības nav.
Finansējumu budžeta vietām būtu vērtīgi pārvirzīt pašas izglītības kvalitātes celšanai. Proti, esošo budžeta vietu finansējumu piešķirt pasniedzēju atalgojuma paaugstināšanai, lai varētu piesaistīt spējīgākus nozares speciālistus (arī no ārzemēm) un celt kopējo Latvijas universitāšu piedāvātās izglītības līmeni.
Šādā veidā mēs spētu paaugstināt ārzemju studentu interesi par augstākās izglītības iespējām Latvijā, kā arī sniegtu vērtīgākas zināšanas vietējiem studentiem. Runājot par trūcīgo Latvijas iedzīvotāju daļu, valsts var atvieglotāk piešķirt aizdevumu mācībām, sekmējot studentu atbildību pret mācību procesu (vaučeri). Veiksmīgiem, talantīgiem un savā nozarē strādājošajiem studentiem valsts varētu norakstīt galvoto aizņēmumu, veidojot efektīvāku budžeta vietu alternatīvu.
Mēs Latvijā arvien biežāk sūdzamies par izglītības kvalitāti Latvijas augstskolās, lūkojot pēc iespējām studēt ārzemēs. Ikdienā darba devējs vērtē augstāk tieši ārzemju augstskolu absolventus, Latvijas augstskolu studentus atstājot zaudētājos.
Neskaitāmās budžeta vietas kaitē ne tikai izglītībai, bet arī jauniešiem pašā studiju procesā. Mans viedoklis mazliet atšķiras no Šadurska kunga, bet es neuzskatu, pirmkārt, ka sabiedrībai būtu jāmaksā par kāda izglītību (pēc vidusskolas), otrkārt, ka jaunieša izvēlei būtu tikai ieguvumi, bet ne sekas.
Ar sekām es domāju gadījumus, kuros studenti izvēlas pamest studijas īsi pēc to uzsākšanas, radot tiešus zaudējumus sabiedrībai.
