Foto: PantherMedia/Scanpix
Līdz šim, sabiedrībā un dažu speciālistu vidū, vārdi, kas sākas ar "psih-", cilvēkos rada zināmas aizdomas un piesardzību. Cilvēki neapjēdz atšķirību starp psihologiem, ārstiem-psihoterapeitiem, psihoterapeitiem un psihiatriem. Pat speciālistiem dažreiz ir grūti definēt, ar ko tieši nodarbojas viņu kolēģi un ar ko viņu darbs ir atšķirīgs.

Tāpēc Psihologu profesionālās darbības likums ir svarīgs jauninājums, kas var būtiski ietekmēt situāciju šajā sfērā Latvijā.

Man kā speciālistam bieži nākas saskarties ar cilvēkiem, kuri nav apmierināti ar saņemtās palīdzības kvalitāti vai pat tādiem, kuru psihei esot nodarīts kaitējums. Tāpēc ar nožēlu ir jākonstatē, ka lielākoties cilvēki nav aizsargāti no tā saucamo "speciālistu" darbības, jo šobrīd psihologu profesionālā darbība netiek regulēta likumdošanas līmenī, kas nozīmē, ka šajā jomā nepastāv sabiedrības aizsardzības mehānisms pret nekompetentiem "speciālistiem", pretēji tam, kā tas ir ārstēšanas procesā, kur ārsta darbību regulē Ārstniecības likums.

Pacienti ne vienmēr jautā speciālistiem, vai viņiem ir nepieciešamie izglītības sertifikāti, kas apliecina profesionālo sagatavotību. Vai pats terapeits vai psihologs ir izgājis privātās terapijas kursu un vai regulāri apmeklē supervizoru savā specialitāte, kas ir nepieciešamais priekšnoteikums, lai turpinātu attīstīties un nodrošinātu kvalitatīvu darbu/palīdzību.

Neskatoties uz to, ka ir izstrādāts profesionāls ētikas kodeks, ir nodibinātas profesionālas biedrības un profesionālas asociācijas regulāri veic dažādas apmācības specialitātēs, līdz šim Latvijā nepastāvēja ar likumu noteiktā sistēma, kura veicinātu speciālistus regulāri un obligāti paaugstināt savu kompetenci, nodrošinātu kontroli pār specialista darba kvalitāti, kā arī noteiktu atbildību par profesionālo darbību (šeit mēs nerunājam par ētikas komitēju, kuras iespējas dažreiz ir ļoti limitētas).

Latvijā ir virkne nevalstisko organizāciju, kas ir pašregulējošas biedrības un regulē specialistu darbību ar tām likumos noteiktām iespējām, kas tomēr nav pietiekams.

Šis likums ir ļoti svarīgs solis, kurš ļaus ne tikai atrisināt virkni jautājumu darbā ar pacientiem/klientiem (kvalitatīvs darbs, reglamentēta izglītība, kontrole pār kvalitāti), bet arī nodrošinās sistēmu šo speciālistu mijiedarbībai, definēs tiesības un pienākumus, un visbeidzot regulēs profesionālo darbību.

Ja praktizējošam psihologam būs jāiegūst sertifikāts un tas regulāri jāatjauno, apstiprinot, "ka psihologs savā praksē ievēro korektus darbības principus, kā arī atjauno savas zināšanas atbilstoši zinātnes progresam". Tas ir tikai labi, un dos pacientiem lielāko pārliecību par darba kvalitāti.

Tarass Ivaščenko, ārsts-psihoterapeits

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!