Bankas amatpersonas jau ir atspēkojušas radušos mītus par Latvijas banku sistēmai draudošajiem draudiem un atbildīgās tiesībsargājošās iestādes steidz noskaidrot vainīgos mēģinājumā destabilizēt finanšu sistēmu. Tomēr daudz interesantāka aina rodas izpētot baumu izplatīšanās twitter vidē hronoloģiju. Veicot ierakstu meklētājā ar atslēgas vārdu "swedbank", paveras aizraujošs ieskats baumu anatomijā.
Vēl sestdienas vakarā,10.decembrī, Swedbank twitter kontā tika publicēta pozitīvismu izstarojoša ziņa par grupas Prāta Vētra uzstāšanos Swedbank darbinieku pasākumā. Diemžēl šī pacilātā atmosfēra nesaglabājās ilgu laiku. Jau pāris minūtes pāri pusnaktij parādījās pirmās maldugunis. Citējot kādu no maldinošo ierakstu autoriem: "Ienāca info ka rīt swedbank piemeklēs tāds pats liktenis kā krājbanku! ja nu kādam tas interesē, bet es neko 100% nezinu,tik saku!" Šī ziņa, pēc autora apgalvojuma, it kā esot izskanējusi no drošiem informācijas avotiem, tas ir, bankas darbiniekiem.
Svētdienas rītā Latvijas sociālo tīklu telpu, īpaši Twitter, pāršalca ziņa par A/S Swedbank problēmām un iespējamo likvidāciju. Sociālo tīklu lietotāji ne vien aktīvi "retvītoja" smeldzošākās baumu ziņas, bet arī iesaistījās diskusijā par notiekošo pie Swedbank bankomātiem visā Latvijā. Drīz vien parādījās arī ziņas par bankas likviditātes problēmām. Vairāki situāciju "pārzinoši" diskusijas dalībnieki vēstīja par viņiem pieejamu drošu informāciju no paziņām par sarežģījumiem bankas filiāļu darbībā Zviedrijā un Igaunijā. Tika pat apgalvots, ka pie "Swedbank" tīkla bankomātiem Zviedrijā veidojušās tik garas rindas, ka neilgā laika posmā skaidrās naudas trūkuma dēļ to darbību ir nācies apturēt. Diemžēl bankas twitter kontā atbildes reakcijas sekoja vien 12 stundas pēc pirmā maldinošā ieraksta. Jau pēc 24 stundām kopš paša pirmā ieraksta ziņa par klīstošajām baumām izplatījās ārpus Latvijas sociālā tīkla twitter vides robežām arī ārvalstu lietotāju kontos.
Zīmīgi, ka šī atšķirīgā satura dezinformācija par Swedbank banku tīklu it kā skārušajām problēmām svētdienas gaitā tika teju plānveidīgi izplatīta twitter tīklā, tādējādi liecinot par iespējams apzinātu rīcību. Latvijas 65 000 [1] Twitter lietotāju kopienai, acīmredzams, ir jau tik ievērojama ietekme uz kopējo sabiedrības viedokli, ka mērķtiecīgi izplatītai dezinformācijai noteiktu apstākļu ietekmē var būt tālejošas sekas.
Tajā pat laika jāatzīst, ka mēs esam bijuši liecinieki lieliski iestudētam eksperimentam ar mērķi pārbaudīt sociālo tīklu ietekmi uz sabiedrības veselīgu spriestspēju. Tāpat var sacīt, ka par šī eksperimenta galveno upuri kļuvusī Swedbank nav izturējusi 21.gs. sociālo tīklu stresa testu.
[1] Twitter lietotāju skaits (09.2011),http://www.lia.lv/statistika/
Šo reportāžu ir iesūtījis reģistrēts 'DELFI Aculiecinieka' autors, kurš par katru publikāciju saņem noteiktu skaitu DELFI dālderus. Sūtiet foto, video reportāžas 'DELFI Aculieciniekam' - aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties, pelniet DELFI dālderus