Foto: DELFI Aculiecinieks
Lāčplēša dienas noskaņas rosina mani dalīties atmiņās par latviešu karavīru "zeķu māmiņu" Helgu Neperti. Sevišķi šis jautājums ieinteresēja pēc stāsta publicēšanas par somu karavīru "bulciņu māmuļu" Varvaru Šantinu (Varvara Shantin), kurai somu karavīri pateicībā uzcēla pieminekli.

Visi Godasardzes karavīri, kas dienāja Štāba bataljonā deviņdesmitajos gados, atceras, ka Lāčplēša dienā un Ziemassvētkos daudziem no viņiem tika pasniegtas vilnas zeķes, ko noadīja Helga Neperte. Vispārējas aplēses liecina, ka kopumā kareivjiem dāvāts aptuveni tūkstotis zeķu pāru.

Šodien bataljona personālsastāvs ir nomainījies par deviņdesmit procentiem, tāpēc nebrīnīšos, ja daudzi patreiz dienējošie karavīri pirmo reizi izdzirdēs šīs gādīgās sievietes vārdu.


Pirmās skopās rakstiskās ziņas par Helgu Neperti izskanēja tikai dažos masu medijos. Kaut gan zeķes un sirds siltums karavīriem tika dāvāts vairāk nekā desmit gadu garumā. Tas izskaidrojams ar šīs neparastās sievietes nevēlēšanos dižoties ar savu labo darbu.

Helga Neperte ir dzimusi Latvijā 1931.gada 9.augustā. Astoņpadsmit gadu vecumā 1949.gada 25. martā, kopā ar visu ģimeni viņa tika izsūtīta uz Sibīriju. Braucot no Pārdaugavas, vecāmāte aicināja visiem pēdējo reizi paraudzīties uz Brīvības pieminekli, pēc gadiem atminējās Helgas kundze.

Latvijā Helga Neperte atgriezās tikai 1956.gadā. Šeit viņa satika savu nākošo dzīves biedru Manfrēdu. Viņš bija no Latvijas pirmskara aizbraukušo baltvāciešu dzimtas. Sākoties atmodai un Latvijas neatkarībai, dzīves biedra sakari ar Vāciju ļāva viņu ģimenei organizēt labdarības pasākumus, palīdzēt ar nepieciešamām lietām, kas kā humanitārā palīdzība nāca no Rietumiem.

Izsūtīto biedrība, kurā strādāja Helgas kundze, organizēja arī Rīgas Augšāmcelšanās baznīcas atjaunošanas darbus, kas atrodas Lielajos kapos. Tie nebūtu iespējami bez Rietumu un ārzemju latviešu palīdzības. Helga Neperte pildīja draudzes dāmu komitejas priekšnieces pienākumus. Vienmēr prata noorganizēt patīkamus pasākumus un dāvanas.

Arī karavīru zeķes pārsvarā tika adītas no humanitārās palīdzības vilnas dzijas un dažādiem mazāk derīgiem vilnas apģērba gabaliem. No 1993. līdz 2006. gadam vilnas zeķes tika dāvinātas Brīvības pieminekļa un Prezidenta pils goda sardzes karavīriem.

Štāba bataljona komandieris desmit gada jubilejas svinībās pasniedza Helgas kundzei uz to brīdi augstāko iespējamo komandiera apbalvojumu - "Goda zīmi" veltītu NBS Štāba bataljona desmitai gadadienai. Pēdējā "zeķu māmiņas" tikšanās ar bataljona karavīriem notika jau slimnīcā.

Mūžībā Helga Neperte aizgāja 2007.gada 10.decembrī. Apglabāta Rīgas Meža kapos.

Es ticu, ka latviešu karavīri kādreiz noorganizēs Helgai Neperei veltītu piemiņas plāksni, kas tiks uzstādīta teritorijā starp Šāba bataljonu un Armijas sporta klubu, jo latviešu zēni savā pateicībā nav sliktāki par somu karavīriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!