"Tukumnieki no visa novada bija sanākušu uz Miķeļdienas tirdziņu. Arī viesi, lai parādītu sevi un pārdotu preci, bija sabraukuši no visām Latvijas malām.
Pārsteidza karstas zupas dalīšana visiem, kas vēlējās. Garšīga štovētu bieza kāpostu vira. Zupa tika pasniegta no vienreizlietojamiem šķīvjiem, kā arī tika izsniegtas vienu reizi lietojamās karotes. To, izrādās, novēlējis mums turpat strādājošais uzņēmums "Skrīne". Ne tikai gaļas izstrādājumu ražotājs, bet arī smalkmaizīšu darinātājs.
Tirgus nebija tik plašs, kā Tukuma pilsētas svētkos. Tomēr nekā netrūka. Miķeļdienas tirgus bija apvienots ar standarta sestdienas vietējo tirgotāju tirgošanos, tāpēc bija sajūta kā lieltirgū. Piemēram, bija ieradies ziepju meistars, pārsteigdams ar vērienu un ziepju daudzveidību.
Unas Ļahas ugunīgie māla trauki. Adījumi. Personificēto karošu pārdevējs. Medus gaņģi. Maizes un smalkmaižu kalni.
Ieraudzīju arī aizjūras rotas, kuras esmu redzējis tikai Somijas tirgū. Par to jau rakstīju "Delfi Aculiecinieka" sadaļā. Latvijā tās vēl ir maz atpazītas. Fosilijas no jūras, fosiliju vecums mērāms simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gados. Citur no šīm fosilijām gatavo brīnišķīgas rotaslietas. Man viens Rīgas juvelieris, meistars, tādu pagatavoja. Viņš senam jūras moluskam pievienoja dzintara zīli ar sudraba ozola lapiņām. Ekselenti. Var nēsāt visu dzimumu pārstāvji.
Priecēja arī dārzeņu un augļu neparasto dabas velšu konkurss. Ilgi domāju, vai tādas ķecerības var tautai rādīt. Ja jau dabas māte veido, kāpēc nerādīt?
Sapratu, ka Latvijas spēks un latviskā identitāte nāk no laukiem. Tāpēc nedrīkst aiztikt mazos ražotājus. Tāpēc ir jāattīsta lauku ceļi. Jāsargā kultūras centri, bibliotēkas, bērnu dārzi, kultūras nami, mūzikas skolas. Mani nepatīkami pārsteidza mēģinājums dalīt pirmskolas audzinātāju slodzi pieskatītājos un audzinātājos. Pats visu bērnību esmu pavadījis pirmskolas bērnu dārziņā un bērnu namā.
Tas nav cilvēciski, meklēt iemeslu samazināt šiem cilvēkiem algas.
Vai ministri un Saeima nesaprot, ka, aizskarot mediķus, skolotājus un sīkražotājus, mēs jauno paaudzi noskaņojam pret Latvijas valsti un tautu? Cilvēki bēgs.
Somija pēc kara ar Staļina karaspēku no trīs miljonu lielas tautas ir kļuvusi par piecarpus miljonu lielu nāciju. Bērni Somijā bija galvenais. Ceļi, skolas un cīņa ar korupciju. Pats redzēju, ka pirms astoņiem rītā, izbraucot ar riteni uz pilsētas centru, sniega tīrītājs jau traucās man pa priekšu. Jo uz skolu daudzi bērni brauc ar riteņiem, mopēdiem un kvadracikliem.
Tomēr galvenā pasākuma nagla bija nepārtrauktā virknē sakārtotais koncerts. Ar jokiem dziesmām un dejām. Sevišķi izcēlās jauniešu kolektīvs no Slampes. Pazīstamas meitenes no Tukuma novada svētkiem. Piegāju klāt un pajautāju, vai dejosiet to koķetīgo deju, kad viena brunču mala bija aizbāzta aiz baltās pusgarās mežģiņu zeķes. Nē, atbildēja meitene. Un teica, ka viņas ir godīgas mātes meitas.
Nu, protams, kad sākās deja, tad brunči cēlās debesīs un bizes ar sarkanajām lentām tajās kāpa mākoņos. Sevišķi skatītājiem patika sacensību vai ķircināšanas deja. Tur puišiem vajadzēja atkārtot meitu rādītos dejas trikus.
Šī deja parādīja, ka Slampes deju kolektīvs izceļas ar lielu meistarību. Viņi pierādīja manu tēzi, ka aiztikt lauku kultūras namus, bibliotēkas, mūzikas skolas ir noziegums pret latviešu tautas saknēm un Latvijas pastāvēšanu.
Dosim cilvēkiem gaismu, siltumu un visa veida atbalstu, nevis ierēdņu cietsirdību un centienus apzagt darba darītājus un mūsu barotājus. Nopietni jādomā par nācijas veselību.