"Tomēr dižā Rīga vilka kā magnēts. Pakļāvos Rīgas mīļā rada uzaicinājumam, tikāmies Doma laukumā, tirdziņā, kurš izskatījās kā no pasaku bildēm. Tur bija namiņi un karietes, milžu karotes, ledus "Latvijas lepnuma" skulptūra, pie kuras katrs var nofotografēties.
Štovēti kāposti, sardeļu kaudzes un pīrāgu rindas. Tos gan iesaku nest mājās un kārtīgi uzsildīt, jo ne vieglais aukstums, ne arī skarbāks sals mikrobus neiznīcina. Cita lieta, ja tos varētu uz iesma turpat uzsildīt, jo ugunskuri ar zupām dažādām gaumēm bija visapkārt.
Aizgājām uz stikla studiju, kur "Dod pieci" komanda kala laimi mūsu mazajiem bērniem. Tiem, kuriem palīdzība vajadzīga visvairāk.
Atcerējos Liepājas mazo rada gabalu. To, iespējams, iepļaukā māte, tādējādi izgāžot dusmas par neizdevušos ģimenes dzīvi. Mazajam, iespējams, liek ar kājām iet uz skolu un nedod naudu skolas pusdienām. To Liepājas 10. vidusskolas pedagogiem un bāriņtiesai vajadzētu sistemātiski pārbaudīt. Lai manam rada gabalam laime un cerība jaunajā gadā.
"Dod pieci" maratonā katrs iedevām pa pieciem eiro un pasūtījām jautro Raimonda Paula dziesmu par to, kā odiņš piedzeras no rases piles uz magones dārziņā.
Apskatījām amatnieku veikumu no metāla, koka un vilnas. Latviešu meistariem slava. Protams, paklanījāmies arī Rīgas kaķa kungam. Tad devāmies sasildīt nosalušās kājas uz tuvējo beķereju. Vienīgais trūkums, ka tur siltos pīrāgus nevarēja uzkarsēt mikroviļņos. To kompensēja karsta kafija.
Ak, senā Rīga, tavi vasaras un ziemas svētki ir vareni, skaisti un bagātīgi."
