'Delfi' lasītāja foto: supermēness Latvijas debesīs
Foto: DELFI Aculiecinieks

Naktī no ceturtdienas, 11. augusta, uz piektdienu, 12. augustu, bija vērojams šī gada pēdējais supermēness, kad Zemes pavadonis atradās tuvāk un izskatījās lielāks nekā parasti. Tāpat supermēnesi varēja vērot arī naktī no 12. uz 13. augustu. "Delfi" uzticīgais lasītājs Leons Stiprais iemūžinājis, kā Mēness pārtop supermēnesī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēnesi par supermēnesi var saukt tikai tad, kad tas ir pilnmēness un vairākus tūkstošus kilometru tuvāk zemei. Esmu to iemācījies fotografēt, tāpat kā saules aptumsumu. Arī lidojošus putnus fotografēt nācās iemācīties. Tomēr zibeni iemūžināt nevaru.

Rakstīt par Mēnesi ir nācies. Piemēram zinu, ka Mēness redzamajā pusē ir 13 jūras, tajā skaitā Vētru okeāns.

Izrādās, ir arī virsotnes, kuras nosauktas par godu Platonam, Kopernikam, Aristarham un Kepleram.

Nezināju, ka Mēnesim ir dotas arī debesu puses – ziemeļi, dienvidi, austrumi un rietumi. Veiksmīgas foto medības," tā raksta Leons Stiprais.

Portāla "Delfi" žurnāls "Campus" vēstīja, ka ar supermēnesi mēs saprotam parādību, kad Mēness ir perigejā (Zemei vistuvākajā punktā) vai tuvu tam, un šis brīdis sakrīt ar pilnmēness fāzi. Mēness orbīta ap Zemi ir elipse, nevis perfekts aplis, tādējādi Mēness attālums līdz Zemei ir mainīgs.

Apogejā (tālākajā punktā no Zemes) tas ir ap 406 000 kilometru attālumā, bet perigejā ap 356 000 kilometru attālumā, tādējādi vērotājam no Zemes Mēness izskatās nedaudz lielāks nekā parasti.

Augusta supermēness vērojams ar 90 procentu perigeju, kas to arī padara par supermēnesi. Kā informēja "Time and Dat", tas izskatīsies lielāks un pat par 16 procentiem gaišāks nekā normāla izmēra pilnmēness.

www.DELFI.lv

Tags

Pilnmēness
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form