"Mans draugs nopirka jaunu aparātu metālu meklēšanai, bet nevarēja nociesties, līdz nokļūs mežā. Izmēģināja turpat mājas dārzā," par klišeju atrašanas apstākļiem teic Kaspars. "Tas viss bija norakts, ietīts avīzēs, lupatās. Laikam jau bēgot no okupācijas, glāba, kas bija vērtīgākais," spriež "Delfi" lasītājs, kurš, būdams Pirmā pasaules kara vēstures entuziasts un saistīto priekšmetu kolekcionārs, pieļauj, ka atrastās vērtības varētu interesētu kādu no Latvijas muzejiem.
Plāksnes izlietas ko krāsainā metāla. Kopā tās sverot ap pieciem kilogramiem.
Par Kaspara atradumiem portāls "Delfi" ziņoja Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, kur maija izskaņā noritēja sanākšana, lai apspriestu, vai tipogrāfiju sagataves atradējam lūgt atdāvināt muzeja kolekcijā. Pētniecības nodaļas vadītājs Imants Cīrulis portālam "Delfi" pastāstīja, ka, visticamāk, atrastas ir reklāmu iespiedu klišejas tapušas laikposmā no 1936. līdz 1938. gadam tādiem lieliem laikrakstiem, kā "Jaunākās Ziņas", Brīvā Zeme" vai "Rīts".
"Reklāmas ir apolitiskas. Tās ir pārsvarā kosmētikas, parfimērijas reklāmas. Krāsu centrs Tērbatas ielā, kur atradās krāsu rūpnīca," atradumu raksturo Cīrulis. Viņš pieļauj, ka klišejas sev paglabājis kāds redakcijas vai tipogrāfijas darbinieks, piemēram, burtlicis. "Šīs plāksnītes viņam kaut kādu iemeslu dēļ varbūt likās interesantas."
Vaicāts, kāpēc tās ieraktas zemē, Cīrulis atbild, ka tam varētu būt visdažādākie iemesli, taču noteikti ne bailes no vajāšanas politisku iemeslu dēļ. "Okupācijas varas apstākļos cilvēkam varēja būt bīstamas tādas lietas, kā karoga kāta uzgalis ar [Latvijas] simboliku, kāds ordenis, biedra kartes, dāvinājumi ar gravējumiem. Lietas, kas apstiprināja piederību buržuāziskajai Latvijas elitei," skaidro vēsturnieks. Viena no iespējamām versijām, Cīrulis domā, ka plāksnīšu īpašnieks reklāmas klišejas ieraka zemē, jo vairs nebija, kur tās likt. Tikpat labi viņš tās būtu varējis noglabāt pažobelē.
Vienlaikus vēsturnieks arī atzīst, ka tās tomēr labi saglabātas. Nav pilnībā sarūsējušas. Iespējams, tādēļ, ka izlietas no dažādu metālu sakausējuma.
Katrai reklāmai, ko aizvadītā gadsimta 1930. gados uzņēmējs vēlējās ievietot avīzē, vispirms mākslinieks veidoja metu un tad darbnīcā pēc meta no metāla izlēja ap 10 klišeju. Kad pasūtītājs vairs nemaksāja par reklāmu, redakcijas un tipogrāfijas metāla plāksnītes nodeva atpakaļ darbnīcās jaunu klišeju izliešanai.
"Ja jūs paskatīsieties "periodika.lv", tur ir "Jaunākās ziņas". Vienā numurā ir visdažādākās reklāmas. Tās mainījās bieži. Arī bildītes, kuras iespieda. Vienu reizi iespiež, pārkausē. Tas bija nebeidzamais cikls ar pārkausēšanu. Tā bija tipogrāfijas ikdiena," tipogrāfiju darbu aizvadītā gadsimta sākumā raksturo Cīrulis.
"Atradums ir unikāls. Tomēr tādu bija daudziem," viņš rezumē.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sēdē tika lemts, ka Kaspara un viņa drauga atrastās klišejas muzejam nebūtu iespējas eksponēt. Krājumā jau esot liela kaste ar dažādām tipogrāfijas klišejām. Priekšmeti noteikti ir vērtība kolekcionāru acīs, spriež Cīrulis. Klišejas varētu interesēt ar tehniku un tipogrāfiju saistītiem muzejiem. "Tas nav masu produkts, bet nav tik šausmīgi unikāls, lai būtu ārkārtīgi dārgs," vērtējumu dod speciālists.
