DELFI 'xRace' komandas cīņa pie Cēsīm: kā pa kalniem un lejām

Ne velti xRace tiek sauktas par piedzīvojumu sacensībām. Abi šie ir ļoti būtiski atslēgvārdi. Patiesi, katrs nākamais posms ir jauns piedzīvojums. Bet nedrīkst nenovērtēt arī sacensību elementu. Neskatoties ne uz ko, vienmēr gribas nostartēt maksimāli labi. Mēs esam novērojuši, ka xRace sacensības ļoti labi mūs motivē un disciplinē. Regulāro treniņu augļi ir jūtami. Paši ļoti labi jūtam, ka arvien uzlabojas vispārējā fiziskā sagatavotība, līdz ar to arī pašsajūta un garastāvoklis kopumā. Uz savas ādas izjūtam vecā labā teiciena „anima sana in corpore sano" jeb „veselā miesā vesels gars" patiesumu.

Atvēsinoša pelde

Cēsīs tradicionālais laivu posms bija nomainīts pret peldēšanu. Mūsuprāt, ļoti labs organizatoru lēmums. Tā kā pelde bija pats pirmais posms Cēsīs, tas lieliski atvēsināja un deva zināmu enerģijas lādiņu turpmākajām sacensībām. Pirms peldes organizatori visus brīdināja, ka pie bojām varētu veidoties „sastrēgumi". Aplūkojot milzīgo dalībnieku skaitu, sapratām, ka ir ļoti svarīgi nopeldēt distanci vieniem no pirmajiem, lai nezaudētu laiku un spēkus „cīņā" ar citiem peldētājiem, kas visi vienlaicīgi centīsies piekļūt bojai ar kontrolpunktu. No malas varēja redzēt, ka patiesi stumdīšanās un grūstīšanās bija pamatīga. Dalībnieki visnotaļ burtiski kāpa viens otram uz galvas. Par laimi mums no tā izdevās izvairīties, jo visas trīs peldēšanas distances veicām vieni no pirmajiem, lai gan glābšanas vestes ļoti apgrūtināja peldēšanu.

Ērgļu klintis, šaušana ar loku un kāpelēšana pa kokiem

Salīdzinot ar Dobeles posmu, xRace sacensības Cēsīs bija relatīvi īsas un vienkāršas. Ja Dobelē bija visnotaļ plašas iespējas katrai komandai izstrādāt savu stratēģiju, kādā secībā, kuram un kurus kontrolpunktus ņemt, tad Cēsīs šādu iespēju praktiski nebija. Līdz ar to vidējais ātrums trasē arī bija salīdzinoši daudz lielāks. To apliecina arī uzvarētāju laiks, kas tautas klasē bija vien trīs stundas un 40 minūtes.

Tomēr Cēsu posms izcēlās ar uzdevumu dažādību un interesantumu. Orientēties Ērgļu klintīs bija ļoti patīkami, jo ik pa laikam varēja skriet garām dažādām skaistām ainavām, un paralēli kontrolpunktu meklēšanai arī priecāties par apkārtni. Cēsu pilsdrupās viduslaiku noskaņās bija iespēja iemēģināt roku loka šaušanā. Šis uzdevums gan bija jāveic tikai vienam komandas pārstāvim. Ilgi nedomājot, kuram deleģēt šo atbildīgo pienākumu, šaut ar loku tika sūtīts Kaspars, kuram neizskaidrojamu iemeslu dēļ viena no iesaukām ir „indiānis". Iesaukas gods tika veiksmīgi aizstāvēts un ar ceturto šāvienu bulta tika raidīta tieši buļļa acī. Tikpat interesants bija Dobeles sacensību sporta klases uzvarētāju komandas SEB sarūpētais posms Ozolkalna piedzīvojumu trasē. Kāpelēšana pa starp kokiem novilktām virvēm, brīvais kritiens, šļūkšana pa virvi - visu to varēja izbaudīt šajā posmā. Pat neskatoties uz to, ka Raitim ir bailes no augstuma, visi trīs ļoti veiksmīgi pievārējām arī šo uzdevumu.

Kā pa kalniem un lejām

xRace posms Cēsīs gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē bija kā pa kalniem un lejām. Burtiski tādā ziņā, ka patīkamu skriešanu vai mīšanos lejā no kalna nepārtraukti nomainīja visnotaļ nogurdinoša virzība uz kārtējā kalna virsotni un otrādi. Vienā brīdī, minoties kārtējā kalnā, kādas konkurentu komandas pārstāvis pat iesaucās:

„Bāc, kā man tagad pietrūkst Zemgales līdzenumu!"

Turpretī pārnestā nozīmē var teikt, ka DELFI lasītāju komandas panākumi xRace sacensībās iet kā pa kalniem un lejām. No beigu gala pirmajā posmā Bauskā uz otro vietu Dobelē. Un tagad Cēsis. Visu trasi noskrējām ļoti veiksmīgi un visnotaļ labā tempā. Nenopelnījām nevienu soda punktu. Bet par nožēlu pašā pēdējā kontrolpunktā pirms finiša mums piemetās vadātājs, un mēs pamatīgi apmaldījāmies. Kontrolpunkts, ko citas komandas spēja atrast desmit un mazāk minūtēs, mums prasīja gandrīz stundu. Interesanti, vai pastāv kāds zinātnisks termins parādībai, ka cilvēki mēģina pievilkt aiz matiem realitātē redzamos orientierus kartē redzamajiem, lai apstiprinātu savu iedomāto atrašanās vietu, kas diemžēl ir pagalam aplama. Ja tāds pastāv, tad šajā situācijā to pavisam noteikti varētu attiecināt uz mūsu komandu. Diemžēl pārāk vēlu sapratām, ka tas, ka nekur vairs nav nedz redzama, nedz dzirdama neviena konkurentu komanda, noteikti neliecina neko labu. Toties kāds bija prieks, kad, virzoties atpakaļ uz kādu pazīstamu vietu, beidzot ieraudzījām arī kādu citu komandu. Ātri noorientējāmies un arī atradām neveiksmīgo kontrolpunktu.

Finišējām mazliet morāli vīlušies sevī, jo zinājām, ka bez šīs kļūdas, sniegumam vajadzētu būt bijušam visnotaļ labam. Skatāmies rezultātus, patiesi, tablo mēs esam aptuveni pa vidu - 19 vieta vīriešu konkurencē. Vēlāk, analizējot jau publicētos detalizētos rezultātus, ir skaidrs, ka bez šādas kļūdas labāko desmitniekā būtu iekļuvuši noteikti.

Nu neko darīt, tagad ir vairāk kā mēnesis aplaizīt brūces un gatavoties nākamajam posmam Rīgā. Ja turpināsies līdzšinējā tendence, tad šajā posmā mums vajadzētu atkal gūt labus panākumus. Cerēsim un turēsim īkšķus.

Tad jau uz tikšanos xRace Rīgā!