Edgars Vardanjans noteikti ir nevis runātājs, bet darītājs. Smags darbs, precizitāte un nepiekāpība ir lietas, kas raksturo FS "Metta/Latvijas Universitāte" septīto numuru. Parastajam skatītājam laukumā nemanāms, Edgars padara daudz tā sauktā "melnā darba", izjaucot pretinieku uzbrukumus un atbruņojot tos no bumbas. Futbola virtuvē šādas kvalitātes nepalika nepamanītas un pussargs pelnīti tika atzīts par Latvijas futbola čempionāta pirmās līgas labāko spēlētāju.

Esi dzimis Armēnijā, Erevānā. Kā nokļuvi Latvijā?
Jā, dzimis esmu Armēnijā, taču mani vecāki jau iepriekš dzīvoja Latvijā. Armēnijā piedzimu, jo mana māte vēlējās, lai pasaulē nāku savā patiesajā dzimtenē.

Kur un kā uzsāki savas futbolista gaitas un kā nokļuvi savā tagadējā komandā?
Ar futbolu sāku aizrauties aptuveni sešu gadu vecumā, kad kopā ar brāli devāmies to spēlēt uz vietējās skolas stadionu. Uz futbola treniņu pirmo reizi aizgāju 2001. gadā, pēc tam, kad uz tiem uzaicināja Viktors Vicehovskis. Viņš bija ieradies skolā, lai aicinātu pirmklasniekus uz futbola nodarbībām. Atceros, ka tolaik komandas nosaukums bija "Skonto-Metāls", kas nedaudz vēlāk nomainījās uz FK "Multibanka". Jau pēc pirmā treniņa sapratu, ka tā ir mana spēle, par ko paziņoju arī vecākiem. Viņi nebija pret un es sāku apmeklēt treniņus.


Mettā nokļuvu 2009. gadā. Jutu, ka ir vajadzīgs nākamais posms, ja vēlos kļūt par futbolistu. Konsultējos ar treneri Viktoru Vicehovski un viņš ieteica pāriet uz FS "Metta/LU", ko arī izdarīju.

Šī bija tava otrā sezona FS "Metta/Latvijas Universitāte" sastāvā vai vari teikt, ka atnākšana uz "Mettu" ir bijis pareizais lēmums?
Pilnīgi noteikti! Tagad, atskatoties atpakaļ, varu teikt, ka šajās divās sezonās, es kopā ar komandu esmu patiešām audzis un progresējis. Varu pateikt paldies visiem, kas ir pielikuši savu darbu, lai palīdzētu celt manu spēlētprasmi.

Tavs tautietis Hačatrjans pauda vēlmi spēlēt Armēnijas izlasē, taču nu jau ir uzspēlējis Latvijas U-21. Vai pēc pirmā uzaicinājuma tev bija kādas pārdomas, kur spēlēt un kā pats sirdī jūties, kā latvietis vai armēnis?
Protams, sirdī jūtos kā armēnis. Kopš bērnības esmu audzināts pēc armēņu tradīcijām, tāpēc būtu dīvaini, ja sajūtās, kas būtu savādāk. Runājot par Latvijas izlasi, es esmu Latvijas pilsonis un gribu spēlēt un cīnīties par to. Visu, ko es pašlaik spēju, esmu apguvis tieši šeit - Latvijā, tāpēc ir tikai normāli, ka vēlos pārstāvēt šo valsti.

Vai proti arī armēņu valodu?
Jā, protams. Uzskatu, ka katram sevis cienošam cilvēkam ir jāzina sava dzimtā valoda. Armēniski runājam arī ģimenē.

Kā nonāci savā pozīcijā - balsta pussargs? Varbūt ir vēl kāda, kurā jūties labāk?
Vislabāk jūtos tieši savā pozīcijā, bet ja vajag varu nospēlēt arī citā vietā. Cik atceros no bērnības, vienmēr esmu spēlējis tieši laukuma vidū.

Daudzi nezina, ko balsta pussargs īsti dara, varbūt vari pastāstīt, kādi tavi galvenie uzdevumi laukumā?
Balsta pussargs cenšas apturēt pretinieka uzbrukumu, izjaukt viņa plānus. Tāpat nepieciešamības gadījumā jānospēlē malējo aizsargu vietā, kad viņiem sanācis aizkavēties uzbrukumā. Atņemot vai saņemot bumbu, balsta pussargam jāiesāk uzbrukums.

Esi zināms kā labs bumbu atņēmējs, kuram no komandasbiedriem visgrūtāk atņemt bumbu?
Bumbu vienmēr grūtāk atņemt tehniskiem un ātriem spēlētājiem. FS "Metta/Latvijas Universitāte" sastāvā viens no tādiem ir Artūrs Pallo.

Šobrīd vēl turpini mācības vidusskolā, vai pēc tās pabeigšanas esi ieplānojis mācīties universitātē? Varbūt jau zini, kādu specialitāti apgūsi?
Jā, nu jau līdz skolas pabeigšanai palicis pavisam nedaudz. Visticamāk mācīšos Latvijas Universitātē, ar ko "Mettai" ir laba sadarbība. Ir pāris varianti, ko vēlētos apgūt, taču vienu konkrētu šobrīd pateikt nevaru. Vienmēr esmu gribējis kļūt par profesionālu futbolistu un darīšu visu, lai mana nākotne būtu saistīta tieši ar šo sporta veidu. Taču uzskatu, ka jebkurā gadījumā augstākā izglītība ir nepieciešama. Tas audzina, norūda un disciplinē raksturu, tāpēc futbols un mācības būs jāapvieno arī turpmāk.

Kā tu pavadīji brīvo laiku, kad nebija treniņi, un kas vispār ir galvenās lietas, ko dari bez futbola?
Atpūtos, pavadīju vairāk laiku ar ģimeni, draugiem, beidzot izlasīju grāmatu, kuru jau sen gribēju izlasīt, bet līdz šim nesanāca. Galvenokārt brīvajā laikā centos izdarīt to, ko nevarēju izdarīt sezonas laikā.

Pērn uzvarējāt pirmajā līgā, šogad virslīgā būs jau daudz grūtāk, vai esi gatavs virslīgai un vai nav nedaudz bail?
Baidīties nedrīkst, citādi nekas nesanāks. Psiholoģiski varu teikt, ka esmu gatavs, bet ir vēl daudz citas lietas, pie kā jāpiestrādā, un to mēs visi arī darām.

Pērn ieguvi arī 1. līgas labākā spēlētāja titulu, kuru no tituliem vērtē augstāk, 1. līgas zelts jeb labākā spēlētāja balva?
Šie divi tituli ir dažādi un tā tos arī uztveru. Abi ir ļoti nozīmīgi manā karjerā un nedomāju, ka viens vai otrs būtu vērtējams augstāk. Zelts pirmajā līgā ir apbalvojums par godīgi nopelnīto darbu, solis uz līmeni augstāk, kas sasniegts ar kopējiem spēkiem. Smags darbs vienmēr nes augļus un, manuprāt, mēs to pierādījām ļoti labi. Protams, arī labākā spēlētāja balva ir ļoti patīkama. Uztveru to kā zīmi, ka esmu uz pareizā ceļa, un tā man dod papildus motivāciju strādāt vēl vairāk, domājot par nākotni.

Nākamā sezona nenoliedzami būs grūta, par kuru vietu varat cīnīties, un vai, tavuprāt, jums pret visiem jāspēlē no aizsardzības vai jāturpina spēlēt sava spēle?
Manuprāt, varam cīnīties pat par pirmo sešnieku. Viss būs atkarīgs no mums pašiem un no kā savā starpā spēlēs pretinieki. Pašlaik strādājam pie dažādām taktiskajām shēmām, mēģinām dažādus variantus un izspēles. Drīz jau gaidāmas pirmās draudzības spēles, tāpēc varu ieteikt nākt skatīties.

Varbūt ir kāda komanda no virslīgas, kuru īpaši gribas apspēlēt, un kāpēc?
Nevaru izcelt vienu konkrētu komandu, bet visticamāk tās ir top vienības - "Ventspils", "Liepājas Metalurgs", "Daugava" un "Skonto". Vienmēr jau gribas uzvarēt tos, kas atrodas tabulas augšgalā.

Pagājušogad spēlēji Latvijas U-19 izlasē, nupat tiki izsaukts uz Latvijas U-21 futbola izlasi un visticamāk dosies arī uz Sadraudzības kausu. Kā juties izlases nometnē?
Neskatoties uz to, ka uz izlasi pagaidām biju tikai vienu reizi, varu teikt, ka atmosfēra komandā ir laba. Varbūt sapratne laukumā nav tādā līmenī kā gribētos, taču vēl ir laiks, lai to labotu.

Visbeidzot. Kādi ir tavi nākamās sezonas mērķi, un ko tu teiktu, lai aicinātu cilvēkus uz FS "Metta/Latvijas Universitāte" spēlēm?
Es centīšos turpināt attīstīties un katrā spēlē rādīt labāko, uz ko esmu spējīgs. Protams, bija savi kritumi, taču "Mettas" atbalstītāji zina, ka mēs pagājušajā gadā rādījām labu sniegumu. Tiem, kas "Mettas" sniegumu plāno novērtēt tikai šogad, varu garantēt, ka tas būs vēl labāks nekā pērn, un mūsu spēles vēl interesantākas un aizraujošākas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!