Kaut arī jaunā Virslīgas biedrība vēl atrodas bērna autiņos, tās valdes locekļi jau paspējuši nākt klajā ar vairākiem mērķiem un darbiem, kas paredzēti gaidāmās sezonas ietvaros. Kā viens no galvenajiem nosaukts Latvijas čempionāta tēla atjaunošana un uzlabošana jeb kā tagad moderni saka – rebrendings.

Sākts jau ar pirmo, kas duras acīs, proti, Virslīgas logo, kura pašreizējais variants, tautā iesaukts par ripzāģi. Nākamās lietas būšot noteikumu kopums, ar ko, komandām ielāgojot, plānots ievērojami uzlabot skatītāju līdzjutēju pieplūdumu stadionā. Protams, pie tā galvenokārt jāstrādā pašiem klubiem, taču slinkākajiem dažu norādījumu vai pat noteikumu ieviešana būtu ļoti efektīva. Tāpat turpināsies cīņa pret mutes palaišanu laukumā, un droši vien to pašu vajadzētu darīt arī tribīnēs. Ja laukumā turēsimies rāmjos un skatītājiem nebūs jāklausās, cik dažādos veidos iespējams dēvēt cilvēka ģenitālijas, nekāda uzlabojuma nebūs.

Gan Uģa Bisenieka, gan Aināra Tamisāra izteiktās domas sākt viest cerību, ka Latvijas spēcīgākais futbola čempionāts (cerams, ka tiks domāts arī par 1. līgu) beidzot tiks saiņots tādā iepakojumā, kas varētu šķist patīkams. Tomēr viens ir, kā uz to visu noraugās skatītāji, pavisam kas cits, kā Virslīga izskatīsies to acīs, kas līdz šim Latvijas futbolam sekojuši līdz medijos. Līdzjutēji pie datoriem ir galvenā mērķauditorija, uz ko būtu jāstrādā.

Futbola cienītāju mūsu valstī ir ļoti daudz, ko pierāda ne tikai profesionālu kompāniju veiktie pētījumi, bet arī cilvēku skaits, kas pēc Čempionu līgas un citu populāro valstu čempionātu spēlēm aktīvi diskutē sporta portālos. Futbola atmosfēru viņi izbauda TV ekrānā, jo, viņuprāt, Latvijas spēcīgākajā kājbumbas čempionātā tādas nav. Un tieši to būtu vēlams izmainīt. Pirmkārt, jau ar Virslīgas pasniegšanas veidu. Līdz šim, ja futbols ticis rādīts TV vai interneta tiešraidē, fonā lielākoties redzam kokus, dzīvojamās mājas vai dzelzceļa vagonus, kaut patiesībā uz spēli ieradušies tūkstotis vai pat vairāk futbola mīļotāju. Ar fotouzņēmumiem bieži vien ir vēl bēdīgāk. Tur lētuma piegarša tiek radīta pat tajos stadionos, kur skatītāju vietas atrodas abās laukuma malās. "Daugavas" stadions Liepājā ir viens no pievilcīgākajiem Latvijā, taču fotogrāfu izvietojuma dēļ uzņemtie kadri bieži vien liecina, ka tribīņu tur nav vispār. Tāpat ar Latvijas futbola izlases mājvietu – "Skonto" stadionu. Kad šajā laukumā spēlē piecpadsmit kārtējie Latvijas čempioni, atvērta ir tikai galvenā tribīne. Parasti turpat novietojas arī fotogrāfs, un vērojot bildēs, rodas iespaids, ka uz spēli ir atnākuši tikai daži pie sētas stāvošie puikas. Pēc tam gan protokolā tiek ierakstīti pieci tūkstoši apmeklētāju.

Stadioni Latvijā ir pietiekami labi, lai fotouzņēmumi izskatītos tādi, kas potenciālos skatītājus pievilinātu. "Jūrmalas pilsētas stadiona" vienīgā tribīne dizaina ziņā šobrīd šķiet ir pati modernākā un kvalitatīvākā Latvijā, taču arī tur fotogrāfs parasti sēž pie skatītājiem un varu derēt, ka dažs labs pat nezina, ka šajā stadionā skatītājiem ir labas sēdvietas.

Varbūt kāds domā, kāpēc tik ļoti par to visu "ņemos"? Gluži vienkārši - izlaižam Madrides "Real" un "Barcelona" spēlēt treniņlaukumā bez skatītājiem un elektrosadales skapjiem fonā, un arī tas izskatīsies lēti. Uzreiz zudīs daļa futbola burvības un vērošana vairs nešķitīs tik interesanta. 


Atcerēsimies kaut vai mūsu klubu spēles viesos, kādā no Eiropas kausu izcīņām. Kad notiekošo laukumā filmē vairākas kameras un ir mākslīgais apgaismojums, uzreiz sāk likties, ka mūsējie spēlē desmit reizes labāk. Čempionu līgu taču varētu uzspēlēt arī brīvdienās pa dienu vai ne? Varētu. Taču ārzemēs pie turnīru mārketinga strādā, iespējams, labākie speciālisti pasaulē, kas lieliski saprot, kā spēli padarīt pievilcīgu skatītājiem un radīt grandioza pasākuma iespaidu. Protams, mēs to nevaram atļauties, taču arī mēs varam piedomāt pie veida, kā futbolu pasniegt tā, lai cilvēki uz stadionu gribētu nākt ne tikai pēc bezmaksas alus. Aiz auss katru knipsētāju laukuma otrā pusē nenoliksim, taču ja tādi būs organizētāju noteikumi, nekas cits, kā doties uz otru laukuma malu ķert kadrus neatliks. Cik zinu, tad starptautiskajos mačos fotogrāfi izvietoti aiz vārtiem, filmēšanā iesaistītas vairākas kameras, kas parāda, ka stadionā ir ne tikai spēlētāji, bet arī fanu pulki.

Nevajadzētu domāt, ka Latvijā šāda veida aktivitātes vienā momentā diametrāli pretēji apgrieztu futbola tēlu un piepildītu tribīnes, taču tas ir ārkārtīgi būtiski. Bez tā, protams, ir ļoti daudz citu lietu, kas jaunajai Virslīgas biedrībai būtu jāpadara. Un tomēr, piestrādājot, tas viss ir izdarāms.

P.S. Iesaku ieskatīties galerijās un padomāt vai toreizējās Anglijas Premjerlīgas "Blackpool" bildēs, kuru fonā ir žogs un mājas, izskatās tāpat kā piepildītu tribīņu priekšā Anglijā? Tāpat arī - vai ir atšķirība, ja mūsu klubu spēļu bildēs par fonu ņemts neatliekamās palīdzības auto jeb tomēr skatītāji?



Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!