Foto: DELFI Aculiecinieks
Portāla "Delfi" uzticīgais lasītājs Leons Stiprais aizvadītās nedēļas ieskaņā iemūžināja pavasarīgus kadrus Tukumā un tā apkārtnē, tostarp, kā šai pusē atgriezušās dzērves.

"Brīvā brīdī ar fotoaparātu pastaigājos pa Tukuma apkārtni. Lai "ieietu dabā" un to saprastu, ir kāds vienkāršs noteikums: aiziet uz pļavu, krūmāju vai mežu, un tur kādu laiku uzvesties klusi. Jāvēro uzmanīgi, protams, jācenšas apvilkt maskējošas drēbes.

Tā darot, es pie Lejas Durbes dīķa dzirdēju, kā meža pīles rotaļājoties kliedza, ka pavasarim ir jānāk ātrāk.

Slocenes upē pie pienotavas novēroju vienu meža pīļu tēviņu ar baltu knābi, kurš kontrastēja ar citu pīļu tēviņu knābjiem. Baltos mālos rakājies? Varbūt ticis pie Tukuma piena krājumiem?

Tomēr man neatlika laiks ilgi domāt. Bija jāklausās, kā Durbes pils laukos arī dzērves dziedāja, ka pavasarim beidzot ir jānāk.

Pat akmeņu karalis, ja labi ieskatās, bija noskūpstījis savu kaimiņieni, lai daba saprastu, ka pat viņiem ir sirds un ilgas.

Domāju, ka daba savu panāks. Jo ziemas erantes – dzeltenās saules bumbiņas ir jau krietni pastiepušās un kopā ar sniegpulkstenīšiem dienu un nakti, skandinot savus zvaniņus, mēģina atmodināt skaistuli pavasari, kas pavisam aizmirsis, ka visur viņu gaida.

Pat "mīlestības atslēdziņas" atslēdziņas pie lejas Durbes koši krāsotā tilta ar atmiņu spēku sauca mīlas pavēlnieku traukties šurp uz Tukumu. Apkaimes pakalni arī lika vējiem nest ziņu, ka gaida košās pavasara krāsas.

Un Vilhelma Purvīša ainas klusi dziedāja pēc sava balti pelēkā tērpa.

Tikai Tukuma ezera senlejas akmeņi, kas mēģina nosargāt pērno zāli no uguns, čukstēja, ka tie cilvēki ir nesaprotami. Mēs viņiem pagatavojām "marsieša" seju kā balvu. Kā tūrisma apskates objektu, kuru varētu nolikt pie Tukuma pils torņa. Kāpēc to nedara? Tādas lietas jau nenotiek tik bieži.

Tomēr mani vairāk interesē, ko bioloģijas skolotāji skolēniem teiks par to meža pīli, kurai dzeltenā knābja vietā ir baltais knābis.

Ejat mežos, pļavās un krūmājos. Klausieties, mācieties, iemīliet savu novadu, tēvu zemi un dzimteni, jo mēs esam daļa no tā.

Šo stāstu veltu savam mazdēlam, kuram 18. martā ir vārda diena."

Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!

Darbdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00 varat arī ziņot par nebūšanām, novērojumiem, ierosinājumiem, zvanot pa "Delfi Aculiecinieka" tālruni nr. 67784066!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!