Foto: DELFI Aculiecinieks
"Katru gadu 6. decembrī Somijas karogu mastos tiek pacelti karogi par godu Somijas Neatkarības svētkiem," raksta portāla "Delfi" lasītājs Leons Stiprais.

"Arī Somijas Haminas pilsētas garnizons organizēja parādi par godu šim notikumam.

Centrālā parāde šogad notika Juveskules (Jyväskylä) pilsētā. Jo katru gadu centrālā parāde notiek citā pilsētā.

Ir ļoti vējains, tumšs laiks un brīžiem smidzina lietus. Jau domāju, ka parādi atcels. Tomēr, nē. Somiem ir paruna: nav slikts laiks, ir slikts apģērbs. Tomēr fotografēt šādos apstākļos ir ļoti sarežģīti.

Kā jau parasti, mani pārsteidz somu karavīru daudzums. Septiņsimt vīru laukumā gaida, kad ienesīs Armijas galveno karogu. Šī ceremonija "Jēgeru marša" pavadībā notiek tikai ļoti svinīgos brīžos. Pēc karoga ienešanas notiek garnizona kapelāna uzruna. Tai seko kopīga dziesma -lūgšanas. Tā somi ar atsegtām galvām piemin savus kritušos. Jau pirms parādes pie visu kritušo pieminekļiem ir nolikti baznīcā svētīti piemiņas vainagi.

Tad runu saka garnizona priekšnieks. Abu runātāju tekstos dzirdu pieminam Krieviju un Ukrainu.

Somu valdība un armijas vadība ir satraukta par notikumiem, kas saistīti ar Krievijas-Ukrainas un "Daesh" formējuma izraisītos notikumos.

Krievijas rīcība, manuprāt, provocē Somiju domāt par iestāšanos NATO. Latvija un Baltijas valstis tikai vinnētu, ja tas tā notiktu. Nesaprotu Krievijas vēlmi sarežģīt situāciju pie savām ziemeļu robežām. Jo pēc Somijas soļa arī Zviedrija vairs nevarēs stāvēt malā.

Somijas armijas kapacitāte krietni pārspēj visu Baltijas valstu kapacitāti kopā. To es redzu un saprotu ļoti reāli. Jo regulāra augsti profesionāla karavīru apmācība nav salīdzināma ar Latvijas Zemessardzes brīvdienu ļodzīgo apmācības faktu. Zemessardzi cienu, bet tas nenoliedz rūgto patiesības faktu.

Šogad parādes drošības mēri ir daudz izteiktāki, salīdzinot ar citiem gadiem. Daudz bruņotu militāro policistu un neuzkrītošu apsargu ar triecienšautenēm.

Pēc komandieru runām seko parāde - šī vārda tiešā nozīmē. Parādes Juveskules un Haminas pilsētās man lieku reizi atgādināja par valsts attieksmi pret saviem pūtēju orķestriem. Orķestri visās parādēs atrodas telšu nojumēs. Ziemā tās tiek piekurinātas ar speciāliem elektrovilkmes sildītājiem. Nojumes ir humanitātes izpausmes etalons pret saviem cilvēkiem.

Latvijai arī šajā ziņā vēl daudz, kas darāms. Arī domājot par Brīvības pieminekļa goda sardzi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!