Foto: Lasītājs iemūžina pārsteidzošās Vecrīgas un Doma baznīcas detaļas
Foto: Leons Stiprais

Latvija var lepoties ar iespaidīgiem dievnamiem un arhitektūras pērlēm, bet mēs tām uzmanību mēdzam pievērst vien tad, kad tās jau ir zudušas. Šoreiz uzticamais "Delfi Aculiecinieks" reportāžu autors Leons Stiprais sagādājis stāstu par pārsteidzošajām Vecrīgas un Doma baznīcas detaļām.. "Nolēmu pieslēgties tiem, kuri Covid-19 piespiedu pašizolācijas laikā mēģina atvieglot cilvēku dzīvi," tā Leons.

"Foto objektīvs ļauj saskatīt tādas detaļas, kuras ar cilvēka acīm nav pamanāmas. Sevišķi telpās, kur aizliegts lietot zibspuldzi.

Rīgas Doma baznīca celta pēc Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta fon Bukshevdena ieceres. Pamatakmens ielikts 1211. gadā. Pabeigta 13. gadsimta beigās. Vēstures gaitā vairākkārtīgi dedzināta un postīta. Cietusi arī abos pasaules karos. Tāpēc epitāfijas,– piemiņas zīmes apglabātajiem zem baznīcas grīdas redzamas tikai pēc baznīcas reformācijas kariem.

Mārtiņa Lutera idejas pārņēma Rīgas Melngalvju brālība. Senā baznīca zaudēja daudz relikviju un vēstures liecību. Tā tika nopostīta un izlaupīta. Evaņģēliskā luteriskā draudze šo ēku ieguva 1595. gadā. Pēc Katrīnas II pavēles 1772. gadā no baznīcas un tās teritorijas tika aizvākti un pārapbedīti aizsaulē aizgājušie. Tāpēc baznīcas grīdas līmenis tika ievērojami pacelts.

Pieminēšu, ka epitāfijas varēja atļauties tikai senās un bagātās dzimtas. No 1888. gada baznīca bija vācu evaņģēliskās draudzes pārvaldījumā.

Ērģeles baznīcā tika ierīkotas tikai 1884. gadā. Tajā laikā tās bija lielākās un modernākās Eiropā.

Krāsainās vitrāžas baznīca ieguva 19. gadsimtā. Tās pārsteidz ar portretisko savdabību. Mākslinieki centušies ievērot vēsturiskos faktus. Atliek minēt, kurš karalis dāvājis Rīgai brīvpilsētas statusu. Jūtams arī latviskais piesitiens. To gan atpazīs tikai tie speciālisti, kuri pazīstami arī ar baltu druīdu vai balto tēvu varas zīmēm.

Nevar nepieminēt, ka 1990. gada restaurācijas laikā tika atsegts ārējais trīs metrus 800 gados uzkrātais kultūras slānis. Lai šodienas cilvēki redzētu patiesos baznīcas vēsturiskos pamatus. Pašlaik baznīcā notiek Rīgas evaņģēliskās luteriskās draudzes un ekumēniskie dievkalpojumi. Paralēli baznīcas telpas tiek izmantotas ērģeļmūzikas koncertiem.

Vēl pārsteidzošs fakts, ka baznīca cieta plūdos 1709. un 1744. gadā. Ūdens līmenis varēja noslīcināt pat pieaugušu cilvēku.

Kopš 2011. gada turpinās baznīcas restaurācijas darbi. Gribas pateikties restauratoriem, kuri cenšas atjaunot baznīcas interjeru, epitafijas un gleznas. Remontdarbu un restauratoru nopelns ir , ka šo objektu apciemo arvien vairāk pilsētas viesi un tūristi. Pat no tālās Japānas.

Lai veicas visiem!

Leons Stiprais, 2020. gada 19. martā"

Tags

Rīgas Doms
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form