Foto: Sacensības meklētājiem ar metāla detektoriem Lēdmanē
Foto: DELFI Aculiecinieks

Ļoti lietainā sestdienā, 29. aprīlī, netālu no Lēdmanes noritēja sacensības meklētājiem ar metāla detektoriem, kuras organizēja Meklētāju sporta biedrība sadarbībā ar biedrību "Aktīvās atpūtas centrs jauniešiem", portālam "Delfi" vēsta lasītāja Aiva Sermuse, kura atsūtījusi notikušā aprakstu un fotoattēlus.

"Sacensības notika biedrības "Aktīvās atpūtas centrs jauniešiem" laukumā un tuvējā Lēdmanes muižas teritorijā. To rīkošana bija saskaņota ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Jau no paša rīta Meklētāju sporta biedrības vadītājs Vladislavs Naidenovs lielajā pļavā dažādās vietās ieraka 25 monētas – visas plastmasas ietvaros, uz kuriem bija numuru atzīmes. Biedrības "Aktīvās atpūtas centrs jauniešiem" vadītājs Normunds Raubiška kopā ar palīgiem jaunsargiem uzcēla lielu telti, iekurināja uguni.

Diemžēl lietus dēļ daudzi dalībnieki izvēlējās palikt mājās, toties atbraukušie bija īsteni savas aizraušanās entuziasti un pirms sacensību sākuma dalījās ar stāstiem un bildēm par saviem atradumiem.

Izrādās, ar metāla detektoru lietas var meklēt ne tikai laukos, bet arī jūrā. Dalībniekam, kurš guva pārliecinošu uzvaru sacensībās, mājās ir īsta kolekcija – monētas, gredzeni, ķēdītes.... Zeme un jūra glabā ļoti daudz.

Vidējas jutības detektors var konstatēt sīku monētu 30 – 40 centimetru dziļumā, bet lielākus priekšmetus pat pāris metru dziļumā.

Pirms sacensībām dalībnieki noklausījās nelielu instruktāžu, tad dalībnieki ar metāla detektoriem un lāpstām rokās devās meklējumos. Trīs stundās slapjajā pļavā bija jāatrod pēc iespējas vairāk paslēpto monētu.

Dalībnieki izklīda, jo lauks bija liels. Smalkais lietus netraucēja, visi bija ģērbušies aukstajam un lietainajam laikam piemēroti.

Detektori pīkstēja bieži, atrastas tika gan traktoru detaļas, padomju laika monētas, gan kara laika šķemba vecā ozola atliekās, taču īstās monētas tik viegli rokā nedevās.

Dalībnieki staigāja, rūpīgi klausoties detektora signālu, raka, meklēja, izraktās bedrītes allaž rūpīgi aizberot. Jau ritot pirmajai stundai, izvirzījās līderis monētu atrašanā.

Izrādās, jāmāk atšķirt detektora signāls, lai veltīgi nevajadzētu rakt un meklēt slapjajā zemē - tā glabā dažādus metāla gabalus. Pie tam vairākas monētas tika atrastas vietās, kuras citi dalībnieki bija jau pārmeklējuši. Situācija nemainījās līdz trešās stundas beigām, kad uzvarētājs varēja lepoties ar deviņām atrastajām monētām. Nākošajam sekotājam bija četras monētas. Tomēr vairākas monētas tā arī palika guļam lielajā laukā.

Atbilstoši atrasto monētu numuriem Vladislavs Naidenovs sadalīja godam nopelnītās balvas.

Par palīdzību sacensību organizēšanā pie balvas tika arī biedrība "Aktīvās atpūtas centrs jauniešiem" – pašiem savs metāla detektors.

Meklētāju sporta biedrības vadītājs Vladislavs Naidenovs pastāstīja, ka Latvijā kopumā ar šo vaļasprieku aizraujas vairāki tūkstoši cilvēku, taču tikai apmēram 100 ir aktīvi biedrības biedri. Ir dažādas intereses – vieni meklē kara relikvijas, bet ir arī tādi, kas meklē cita rakstura senlietas.

Meklēšanas sporta sacensības notiek divas reizes gadā. Tā ir iespēja dalībniekiem parādīt savas prasmes, intuīciju, attapību, jo nosacījumi visiem vienādi.

Diemžēl vēl joprojām pie mums valda mīts, ka visi, kas ar metāla detektoriem pārstaigā Latvijas laukus, ir "melnie racēji", kas meklē vērtīgas senlietas, kuras pārdot tālāk.

Patiesībā ļoti daudziem cilvēkiem piemīt jaunatklājēja gars, prieks ir neizmērojams, pašam atrodot kādu monētu un tālāk meklējot informāciju internetā un grāmatās par tās izcelsmes laiku. Kādam atrastais priekšmets var likties vecs krāms, bet atradējam – īsts dārgums, jo pats to izracis no zemes. Tā ir aizraušanās meklēt, brist smagos zābakos pa brikšņiem apvienojumā ar vēstures izzināšanu.

Šāds sporta veids – meklēt laukos noslēptas lietas ar metāla detektoriem – ir ļoti populārs Eiropā.

Dažādās valstīs ir dažāds normatīvo aktu regulējums par zemē atrastiem priekšmetiem. Latvijā to regulē likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas nosaka, ka atrastās senlietas, kas ir vecākas par 17. gadsimtu (ieskaitot) pieder valstij, tāpēc par to atrašanu ir jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Interneta vietnē www.mantojums.lv ir atrodama informācija par vietām, kurām ir kultūras pieminekļu statuss, kur jebkādi patvaļīgi meklēšanas darbi tur aizliegti.

Atrodot jaunākas izcelsmes priekšmetus savā privātīpašumā, tos var paturēt, bet, ja atradums atrasts citam, tostarp, valstij piederošā īpašumā, jādalās ar īpašnieku uz pusēm.

Savukārt pēc Meklētāju sporta biedrības vadītāja stāstītā kaimiņvalstī Igaunijā pirms atradumu meklēšanas nepieciešams iziet kursus un saņemt sertifikātu. Kursos tiek mācītas prasmes, kā atšķirt priekšmetu vecumu, saprast, vai tā ir senlieta vai nav.

Toties Anglijā visi atradumi jāreģistrē noteiktā datu bāzē, uzrādot atrašanas vietu, laiku, apstākļus. Jau pirmajā gadā pēc noteikumu stāšanās spēkā Anglijā vairākas reizes pieaudzis ziņu skaits par reģistrētiem atradumiem, salīdzinoši ar to skaitu, ko iepriekš fiksēja arheologi. Ja valstij kāds atradums liekas interesants un vērtīgs, tā to atpērk no atradēja.

Ne jau visi, kas pa laukiem staigā ar metāla detektoriem, ir vēlējušies kļūt par arheologiem, taču interese par vēsturi, piedzīvojumu un jaunatklājēja gars ir daudziem, pie tam tā ir lieliska iespēja pavadīt brīvo laiku aktīvi, svaigā gaisā, iepazīstot jaunas vietas.

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form