"Godīgi sakot, esmu šokēta par to, ka automobiļi varēs stāvēt tik tālu gājēju ietves zonā. Divas māmiņas ar bērnu ratiņiem tikai ar grūtībām varēs viena otrai paiet garām," lēš Līga.
Automobiļu novietošanas zonas iezīmēšana ar atdurēm šokējusi arī interneta domubiedru grupas "Pilsēta cilvēkiem" veidotājus.
Domubiedru grupā ievietotajā paziņojumā teikts, ka Rīgas dome pašlaik izdarījusi visu iespējamo, lai iela kļūt maksimāli neērta gājējiem, sevišķi māmiņām ar ratiņiem un cilvēkiem invalīdu ratos.
"Speciālisti ir aizmirsuši arī to, ka Rīgā mēdz būt sniegs, kas no ietvēm jānotīra, savukārt šāds risinājums to pamatīgi apgrūtina. Šīs ietves sākotnēji bija paredzētas kā bezbarjeru – lai pa tām droši varētu pārvietoties arī cilvēki ar redzes un kustību traucējumiem," teikts domubiedru grupas "Pilsēta cilvēkiem" paziņojumā.
Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamentā portālam "Delfi" paskaidro, ka riteņu atduru uzstādīšana Barona ielā, posmā no Pērnavas ielas līdz Tallinas ielai, uzsākta trešdien, 1. martā, lai transportlīdzekļu vadītājiem skaidri norādītu zonu spēkratu novietošanai.
Gājējiem nodrošinātais ietves platums ir ne mazāks par pusotru metru. Turklāt, ja auto novieto līdz riteņu atdurei, tad starp spēkratiem un rekomendējošo velojoslu paliks 0,75 metrus plata drošības zona velosipēdistiem, apgalvo departamentā.
Kā skaidro Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, jaunais risinājums ar riepu atdurēm īstenots, jo transportlīdzekļu vadītāji nav izpratuši, kā pareizi novietot auto konkrētajā posmā. "Varēja rasties konflikta vai pat avārijas situācijas. Piemēram, atverot auto durvis, ciest varēja velosipēdists," atduru ierīkošanas nepieciešamību ilustrē Ahuna-Ozola.
Satiksmes departaments ir iepazinies ar soctīklotāju sūdzībām, tostarp pārmetumiem, kāpēc konkrētajā Barona ielas posmā autostāvvietas vispār nepieciešamas, teic Ahuna-Ozola. Viņa akcentē, ka Krišjāņa Barona ielas posmā ir vairākas sabiedriski nozīmīgas iestādes, piemēram, Rīgas Centra humanitārā vidusskola, pirmsskolas izglītības iestādes, sporta nams "Daugava" un "Veselības centrs 4". Iestādēs ik dienu uzņem un apkalpo simtiem cilvēku, bet ne visi turp dodas ar sabiedrisko transportu, kājām vai velosipēdu.
"Šis ir kompromisa risinājums. Satiksmes departaments neizslēdz iespēju, ka drīzumā pilsētas vēsturiskajā centrā autostāvvietu skaitu būtiski samazinās. Tomēr rīcība pieprasa arī alternatīvus piedāvājumus," pauž Ahuna-Ozola.