Jūsmis Skaidris Gaujmalietis: Rīgas 'Dinamo' pārceļas uz Birobidžānu
Foto: F64

Pāris reizes pacilājis krūtis, vulkāns joprojām tikai gatavojas. Tāpēc ir daudz interesantāk sekot līdzi tam, kas Latvijas debesīs un uz zemes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jāsāk ar slikto. Dziļās sērās jāpaziņo, ka pēc īsas, bet smagas slimības pa skuju taku aizmaršējis "vecais kareivis". Pirmie viņa dzīves gadi, ar vārdu "Latvijas ceļš", pateicoties Toļika perfektajai frizūrai, bija spoži un ļāva bez bažām realizēt prihvatizāciju un lietas sakārtot tā, lai viss valsts organisms funkcionē atblīstoši LC sirdsritmam. Daudz jau nevajadzēja – izveidot padomes, kur salikt savējos, Privatizācijas aģentūrā ielikt Nagliju un viss gāja kā pa sviestu. Vilis varēja uz nebēdu golfu spēlēt, Māris kuģot apkārt pasaulei, Valdis pirkt zemi Latgalē, Andris dziedāt Ogres korī... Pēdējā piecgade jau brīžiem bija kā slima cilvēka murgi. Te kājas vajadzēja aizstāt ar LPP protēzēm, te vēl pielikt sirds stimulatoru no PLL. Vai tā vairs bija dzīve! Septembra vēlēšanas jau iezīmēja klīnisko nāvi, kam piektdien sistēmu ierosināja atslēgt pats Šlesers. Ne-laimīgais Kalvišķis iebilda, bet velti. Ja pie "kāzu" galda radu un draugu netrūka, tad bērēs piedalījās tikai paši uzticamākie. Kā pienākas goda vīram, arī Godmanis. Ierindas vēlētājai Vabolē tā arī nepalika skaidrs, ko viņi viens otrā bija atraduši – Šlesers un Godmanis... Bet nu vairs nekas nav jāmeklē. Kā Pujāts teiktu – "Sic transit Gloria mundi". Nu, vismaz "Urbis et Orbis!" Ko Šlesers pabeigtu – "Urbis ir nolūzis".

Par Šleseru jau klīst runas, ka mēģināšot dabūt gatavu pasaulē garāko krānu. Ne jau, lai lietotu Latvijā, kur būvniecība joprojām nīkuļo, bet Ķīnā, Sučžou pilsētā, kur iecerēts baigais debesskrāpis.
Pastaigājis par Rīgas Centrāltirgu un arī Latgalīti, lielisku inspirāciju guva Novgorodas gubernators Mitins (nejaukt ar hokejistu Maticinu – Maksi!) un aicināja darbaspēku pie sevis. Protams, cerēja, ka daudzi tautieši atsauksies un dosies uz vēsturisko dzimteni, pasargājot to no ķīniešu invāzijas. Taču viņam nācās vilties, jo visi 2010.gadā Latvijā reģistrētie 621 766 krievi uzskata, ka viņu vēsturiskā dzimtene ir nevis Lielā Novgorodas kņaziste, bet Latvija. Un kā pierādījums - vēl joprojām daudzu Ķengaraga, Zoļuka un Pļavnieku dzīvokļu saldētavās glabājoties mēģenes ar Jersikas Visvalža spermu un tā tiekot nodota no paaudzes paaudzē.

"Nav te neviena okupanta un uz Novgorodu neviens krievs nebrauks! Punkts! Nils!"

Tādu tele-fax saņēma Novgorodas gubernators. Tiesa, no visa, ko viņam nodiktēja sekretutka, saprata tikai pēdējos trīs burtus. Neko daudz vairāk arī Lindermans nesaprata, jo tie trīs burti nav tie, ko viņējie tik bieži raksta uz sētas. Un vēl bija baigi škrobīgais, ka jaucas krievu iekšējās lietās, viņus no dzimtenes saucot uz kaut kādu tur čuhņu. Jo skaidrs, ka aicinājums tak domāts ne jau gansiem. Bet tajā čuhņā arī Latvijas krievus pielīdzinot gansiem. To nu gan nē!

Krieviju "umom ņeponjatj" – to bija spiests atzīt ne vien Tjutčevs, bet arī Dima Bilans un arī ZRP formālais līderis. Kā lai saprot to, ka svētdien Rīgā kādu stundu lietū stāvēja tāda rinda, kādas Brežņeva laikos nebija ne pēc desām, ne tualetes papīra. Tikai lai iemestu urnā biļetenu. Par Putinu vai Žirinovski. Vienīgais attaisnojums, ka visu stundu varēja lamāt Latvijas valdību, kas nav nodrošinājusi normālus apstākļus vēlēšanām. Un paust lielo vēlmi vēl savas dzīves laikā atkal redzēt, lai Rīga ir "Naša". Ne jau šis Ušakovs ir īstais "Naša Raša".

Rīgas mēram šis laiks patiešām bija tāds divdabīgs, kad prieks mijās ar dziļām skumjām. Prieks par savāktajiem parakstiem, par bērzu birztalu pie Uzvaras pirksta un egli, kas atšķirībā no Tallinas, negāžas (te nu bija brašie igauņi!). Prieks arī par kaķiem Muri un Kuzju un arī par Domes balsojumu, kuram par iemeslu bija mēra apspricētās krosenes. Neraugoties uz opozīcijas lieliem iebildumiem, tika nolemts, ka Muri jākastrē, bet Kuzju atstās dzimtas turpināšanai. Par runčuku vārdiem gan nācās parādīt labo gribu, jo Muri jau sākotnēji bija domāts saukt par Vasju.

Bet bija skumjas nojautas par Kremļa nodevību. Ja reiz kāds atklāja viņa saraksti ar Sarkangalvīti, značit ir mainīta arī parole, ko Nils vairs nezina. Pieredze jau zina stāstīt, ka reiz tā bija ar krāsotāju Jāni J. un visu tautu māti Taņu Ž. Atlika vien aizbraukt pie Ventspils Virsmātes, lai pazīlētu, kas tagad varētu būt Maskavas džokers. Mājiens bija tāds, ka īstam revolucionāram vismaz vienreiz jābūt sēdējušam Butirkā vai vismaz Baltajā gulbī, nevis gulējušam Berlīnes klīnikā. Palika divi kandidāti – Lindermans un Rubiks. Pēdējais jau arī tagad "pri dele". Jā, kas to būtu domājis, ka Lindermann nāks Ushak off vietā! Bet šis, lai labāk sagatavotos referendumam, Džūkstes purvā pēc sena parauga esot salašu uzslējis un pēc analoģijas ar Razļivu nosaucis to par Pollitra.

Un vēl viena analoģija ar jau paseno boļševiku apvērsumu – ne Leiba Trockis, bet Vladimirs Lindermans, ne Felikss Dzeržinskis, bet Jānis Urbanovičs, ne Jānis Rudzutaks, bet Andrejs Elksniņš. Un aiz viņiem jau var būt arī vienalga kas - Vasilijs Čapajevs vai Valērijs Kravcovs.
Atzīmējot a/s "Liepājas metalurga" rekonstrukcijas pabeigšanu metāllūžņu savākšanas talkā valdības autobāzē atrada divus "Porsche", divus "Ferrari", vienu" Aston Martin", vienu "Maserati", vēl dažus nenozīmīgākus auto un arī mopēdu "Rīga". Kā auto īpašnieks pieteicās Antonovs, bet mopēda piederību noliedza. Vaļsirdīgā atzīšanās bija pietiekams drošības līdzeklis, lai viņu atbrīvotu no apcietinājumā. Savukārt mopēdu savas premjerēšanas laikā varētu būt aizmirsis Repše, kad tikai mācījās braukt uz diviem riteņiem, pieņēmumu izteica autobāzes vecdarbnieki.

Kur likt šos auto, nenācās ilgi domāt. Abi "Ferrari" tika politiķiem, kas ikdienā redzēti braucam ar divriteņiem – Labklājības ministrei un Aleksejam Loskutovam. "Maserati" - Satiksmes ministram, lai pamēģina, kā ir ar labu auto braukt pa sliktiem ceļiem. Abi "Porsche" kā kompensācija tika Valmieras piena kombinātam, kur jau izdomājuši, kā tos pārbūvēt par piena vedējiem. Līdz ar to pienu no Rogovkas līdz Valmierai varēs atgādāt 40 minūtēs. Ļoti svaigs un pēc kūts mazliet smaržojošs un garšojošs piens ir ļoti svarīgs Valmieras "Maasdammer" ražošanā. Cik tad ilgi var govju plāceņus siera katlam klāt piemest!

Abi Dombrovski un visi trīs Andri Bērziņi gan no šiem auto atteikušies, jo tie degvielu rijot trakāk kā "T-36" tanki. Turklāt tajos varēja liet Apšeronā no grāvja pasmeltu naftu, bet šiem vajadzīgs labāks destilāts nekā var dabūt Mazajā Miesnieku ielā pie Juzika. Mopēds "Rīga" ticis Amerikam. Kā mierinājums par zaudēto partiju.

Aizgājušajā nedēļā vislabākā ziņa Latvijai izrādījās 25 Pakistānas robežsargu uzlidināšana kalnā pie Muhameda. Tāpēc bin Ladena bunkura īstenais saimnieks pasūtīja 5000 km tālāk NATO, un pat Rasmusena lauztā roka neradīja nekādu līdzjūtību. Kā smejies, tēmēja Muhamedam, trāpīja Dombrovskim. Vai otrādi? Jebkurā gadījumā "Latvijas dzelzceļš" un "AirBaltic" tuvākajos mēnešos civilās kravas vairs nepārvadāšot. Tikai militārās un tikai no un uz Afganistānu.

Kur ir, tur vajag vēl. Tāpēc dažiem bāleliņiem sagribējās vēl kādu diversiju. Par lielu nacionāli kļuvušais AM šefs izdeva pavēli, ka dažus zemessargus no Ādažiem ar mugursomām batiskafā jāiegremdē jūrā blakus "Nordstream" un jāļauj atrast kādu mīnu vai Napoleona kara bumbu. Tālākais jau bija viņu nevīstošās meistarības jautājums. Būkšķis izrādījās tik skaļš un postījumi tik lieli, ka "Gazprom" boss sašutumā Šrēderu pārcēla darbā uz Ameriku, kur šis tika iekļauts komandā, kas gatavojās ekspedīcijai uz Marsu. Savukārt van Rompejs, Buzeks un Barozu uzreiz pieņēma lēmumu, ka sašķidrinātās gāzes terminālis tiks būvēts ne vien Klaipēdā, Ventspilī, Rīgā un Tallinā, bet arī Romasārē., Tomsārē un arī Akmensragā. Zaļo iebildumi netika ņemti vērā, jo Eiropas šefi, paņemot talkā zilos, piedraudēja, ka citādi tur tiks atjaunota atomelektrostacijas būvniecība, kurai pirmo pāli vēl iedzina Jurijs Rubenis. Tos laikus no kurzemniekiem labi atceras vairs tikai Andžils Remess un Uldis Briedis, kam bākūzī pat fotogrāfija no šī akta glabājoties.

Izbiedēts no būkšķa Baltijas jūrā, Ronis saplēsa Auguļa austos tīklus. Posts bija briesmīgāks nekā to spēja Garoza ar Oskara tīkliem. Izrādās, ka spāņi tā arī nespēja atšifrēt Pasažieru vilciena konkursa nolikumā ielikto frāzi, ka mums tos vagonus vajag "nah.. šire" . Tāpēc arī konkurss tika anulēts un par jaunajiem uzvarētājiem pasludināja "Russo-Balt", bet šie savukārt par apakšuzņēmējiem paņēma "Ērenpreisu", "Ozolnieku" un "Sarkano zvaigzni". Tika apsolīts gan internets salonā, gan kondiška, gan divguļamās lāviņas. Tās lāviņas tāpēc, ka atmiņas par "Staciju diviem" daudziem vēl bija tik dzīvas un 40 minūšu laikā no Rīgas līdz Siguldai tik daudz varēja paspēt izdarīt! Tur nevajadzēja būt Mopasāna Mīlulim vai poručikam Rževskim. Pietika pat ar leitnanta Sausā iemaņām. Savukārt automātisko vadības sistēmu vilcieniem būvēšot kādā kišlakā Isikkula ezera krastā Kirgizstānā.

Gāzes Savickis, Abrenes Kalvītis un Rumpīšu Ulmanis pēc Rīgas "Dinamo" ļoti sekmīgā izbraukuma pa Sibīriju pieņēma lēmumu, ka turpmāk Rīgā vairs nespēlēs. Te uzvaras nāk grūtāk un arī Arēna no viņiem un vēl municipāļi no Jurčika trīs ādas plēš. Pēc konsultēšanās ar Lipmanu un, lai citiem grūtāk aklimatizēties, par spēļu vietu tika izvēlēta Birobidžāna. Rautakalio gan nedaudz noskuma, jo viņam tagad būs ļoti tālu līdz Kurvatunturi (oj, lai piedod cienītās panie un godātie panowie – Korvatunturi). Taču ne jau viņš te pasūta votku. Dzer to, ko atnes Ješka (Rēdlihs?), vai to, kas paliek pāri pēc Žaklīnas brūtgāna.

Bet citādi – viss rit uz Ziemassvētku pusi un nav nekādas vajadzības pēc sniega un sala. Drīz pat atslēgšot apkuri.

Jūsmis Skaidris Gaujmalietis no Katla vulkāna

DELFI Aculiecinieks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form