Pārmijnieku meklējot
Latvijas Kultūrkapitāla fonds, Aktieru asociācija, Genoma fonds un Jānis Streičs personīgi "Pasažieru vilciena" Birkmani ieteica galvenajai lomai vēl embrija stadijā esošajai filmai "Baigais gads". Tas, ko "Kruspunktā" izturēja viņš, nepasakot neviena sakarīga vārda, nespētu Štirlics, Zorge, Sudmalis un visi sarkano khmeru upuri kopā ņemti. Tomsons mēģināja pa labam. Kad nelīdzēja, kopā ar Ābolu viņam mauca nagus, svilināja pēdas, no miesas ārā vilka spalvas, anusā dzina mikrofonu, bija jau ķipi piepildījis ar verdošu darvu, lai to iegāztu mutē, bet "PV šefs" tik 108.reizi stāstīja, ka līgumā ar CAF pietrūka divu komatu un domuzīmes, tāpēc arī EK gatava Latviju atkabināt no vilciena.
Nelielas domstarpības izcēlās arī jaunajā PV valdē, pret ko iebilda gandrīz visa Saeima, izņemot Štokiju, kurš tajā nemaz nebija, gandrīz viss Ministru kabinets, izņemot Roni, kam sarakstu piespiedis parakstīt Ol-šteins Pautienis. Visus amatus valde sadalīja kristīgā mierā, kā jau Vasarsvētku priekšvakarā, taču neviens un ne par kādu naudu, baudu un bezmaksas biļetēm maršrutā Rīga - Tukums negribēja būt par pārmijnieku. Bet tas bija obligāts koalīcijas līguma nosacījums. Pēkšņi atklājās, ka vienīgi Dreimane nav koalīcijā un viņu tad arī nozīmēja. Zvans draugam jau bija novēlots, un neko vairs nelīdzēja arī Brigmaņa kārtējais kalambūrs. Pēc visa šā pat sāka rasties aizdomas, vai tikai PV Birkmanis un Saeimas Brigmanis nav Siāmas dvīņi.
Lilitas šausmu sapnis
Viņa un viņš stāv plašas zāles vidū zem milzīgas kristāla lustras. Smokingos un krāšņās vakarkleitās tērptu viesu rinda stiepjas gandrīz līdz Mēmelei. Varbūt līdz Sēnai vai Temzai? Spēlē orķestris, dzied Inese Galante un Andrea Bočelli. Bet sveicējiem tepiķi, gleznas, dārgi dzērieni, kaklarotas, gurnu platīna protēzes, cigāri, arī pa kādam zoodārza eksemplāram, vienu pitonu un papagaili ieskaitot... Un tik dāvina, smaida un dāvina... Stalti vīri ar Čaka Norisa stāvu, Artūra Skrastiņa balsi un Jura Žagara šarmu skūpsta roku un teic komplimentus. Vēl un vēl, un vēl.... Te pēkšņi vēja brāzma atrāva vaļā logu un Lilita konstatēja, ka gultā atkal ir viena. Šajā ziņā Rīkojums Nr.2 valstī patiešām ir daudz ko mainījis. Valdis tik sēž RP sapulcēs, valdes un biroja sēdēs un komisijās. Sandra un viss tas pārējais harēms viņiem dzīvi toč ir sačakarējuši. Lembergam un pārējiem oligarhiem no tā ne silts, ne auksts. Vienīgi Šlesera priedes aiz skumjām nokalta. Arī Klaužs neuztraucas. Tagad Štokenlohs vai kā viņu tur, arī ne. Tikai Zemgales apriņķa Sarmīte vēl uztraucas, jo arvien mazāk padomus prasa ne tikai Gremde vien. Tāds, lūk, ir tā rīkojuma sausais atlikums.
Nekas nav mainījies arī pēc inku, maiju, acteku, apaču un irokēzu pasaules gala. Kad iepretim skābbarības tornim notauvojas vairāk par vienu kuģi, paklīst baumas, ka atbraucis Abramovičs, un tad Rīgas pabi un smalko brendu un to feiku veikali trīskāršo cenas. Tā bija arī šoreiz. Vispirms ienāca viens lielāks - ar to esot atvesta paika Abramovičam un meitenes. Ar otru - mazāku - atkuģojuši "Chelsea" futbolisti, lai nosvinētu Čempionu līgas trofeju. Viņiem, kuru orģijas esot trakākas kā mongoļu tatāru dzīres Maskavā, un arī Mežeckim ar Platinī tās meitenes pirmajā, otrajā un arī desertā. Pa to laiku iepretim Fabrikas restorāna kalmēm piesējās zvejnieku laiva un no tās - Oskars kas Oskars - lielajos zvejnieku zābakos izkāpa pats Romka. Tā klusi un nemanot, un aizgāja pie Ķīpsalas Freža iešaut pa čarkai un uzkost kādu nēģi. Tā bija zīme, ka uz "Jauno vilni" Abramoviča nebūs. Nahren viņam tas vajadzīgs, jo Allas Borisovnas rumpis visur priekšā. Kopā ar Fredi - cita opera! Vai vēl labāk - ar studentēm, kas Ķīpsalas mauriņos sauļojas.
NATO nenogarantē miers un Bērziņš
Izkāmējis un bālā sejā no NATO samita Čikāgā mājās pārbrauca Bērziņu Andris. Jo tur nekāda miera un Bērziņa nebija. Kur soli spēra, tur pa pieri sita lobisti, kas turēja plakātus, traucēja fotografēties, tikt līdz tribīnei, spiedās liftā un skandēja saukļus "Brīvību Inārai!". Prezidents aši sazinājās ar Cietumu uzraugiem un centās noskaidrot, par kuru no sēdošajām Inārām varētu būt runa. Taču vienīgā precīzā atbilde bija, ka "Baltajā gulbī" sācies streiks, jo zeki vairs negribot ēst no nemazgātām alumīnija bļodiņām un ar dakšiņām, kas lokās pat vējā, bet gribot Kuzņecova porcelānu un "Villeroy&Boch" dakšiņas. Par Ināru ne vārda. Un tikai tad no Augšezera miglas izpeldēja Zirgaste Vilkaste un Lidojošā vāvere Vaškevičs. Un aiz viņiem ritmiski airējās lobisti, nosisti, nogisti un matisti. Tāpēc arī, drošs paliek drošs, prezidentam tika rekomendēts uzturēties tikai hermētiskās telpās, lai nejauši neielido kāda lapsene vai pa durvju apakšu netiek iepūsts iprīts. Nācās atturēties arī no ēšanas, jo maltītē labākajā gadījumā varēja iedot vecu zivi vai omletē iekultu vanckaru, bet sliktākajā - mufinā iemaisītu plutoniju. Tikai mājās viņš pa īstam varēja ievilkt plaušās un aknās ceriņu smaržu un notiesāt... Atvainojiet, Ināra, kam mati vilkastē, vēl nav tiesāta.
Zulfijai pietrūka lateksa un krimplēna
Anna Marija Terēze Tekla Zulfija gladit moj halat Eirovīzijai gatavojās ļoti nopietni - iemācījās ne tikai "Salam", azeru tautas dziesmu un visus Baku "Neftchi" futbolistus un pārskatīšanās pēc arī visus 26 komisārus Šaumjanu ieskaitot, bet arī centīgi iztērēja visus 1536 latus, ko pasākumam bija atvēlējusi vēl Repšes valdība. Iznāca dažas reizes labi paēst. Labi, jo viss labums pārgāja bistē un kleita līdz ar to izskatījās ļoti seksīgi. Bekvokālu, frontdanceri, imidžmeikeri, kā arī šortkatus un peidžerus menedžeri Mīlenbachs, Dinsbergs un Lerchs Puškaitis bija noinspirējušies no "Udmurtijas babuļām" un realizāciju aizguva no šova "Partizan Rabinovich". Ņemot vērā, ka Rabinovičs aizgāja pie Banderas, bet daļa no šova palika neredzēta, jo traucējumi bija ārpus PBK aptveres robežām, priekšnesums ieguva negaidītus pagriezienus ne tikai publikai, bet arī AMTTZ. Baigā pārrēķināšanās bija arī ar tiem vārdiem - Annas dēļ tika nobloķēti mobiļniki Krievijā, Marijas - Spānijā, Terēzes - Polijā, Zulfijas - Azerbaidžānā. Kas tad tur vairs palika - Igaunija, Lietuva un Īrija, jo Albānijā un Maltā joprojām domā, ka Latvija ir sala Ziemeļu Ledus okeānā. Noteikti punktus būtu devuši tadžiki, kirgīzi, ujguri, taču viņiem, kā izrādījās, nebija balsstiesību. Līdz ar to pēc pusfināla visa trupa varēja mierīgi doties mājās. Izņemot producentu, kurš jau bija paspējis atkāpties uz blakus esošo Armēniju. Pasaule par to brīnījās, jo cauri šai robežai pat sliekas nespējot izlīst. Bet uzvarēja gandrīz Zulfija - lateksā un krimplēnā ietērptā zviedriete Lorīna, kura kustējās kā Alsungas vēja ģeneratori gandrīz bezvējā.
No Latvijas Baku līdz finālam palika vienīgi Jurītis, kas seno draugu pulkā jutās kā spermatozoīds ķīseļa glāzē. Un vienīgais bija izteicis protestu Paulam, kas ierosināja Eirovīzijā vairāk nepiedalīties. "Ja nav kazai piena, pacel asti un salej atpakaļ," Maestro citēja slaveno kazu slaucēju BjulBjul Ogly no Učkudu, kur palikusi tikai viena aka. "Jāpiedalās, lai man būtu iemesls satikties ar draugiem un viņu draudziņiem," pretī noskaldīja Jurītis. Un pēkšņi ieraudzīja, ka nav vienīgais, jo blakus tusēja Šipka, kurš patiešām zināja BjulBjul Ogly. Un viņš nemaz nebija no Učkudu.