Foto: DELFI Aculiecinieks
Ilgākā laikposmā apmeklējot dievkalpojumus Somijas pilsētā Haminā, ievēroju kādu rituālu – tika nosaukti aizgājēju vārdi, aizdedzināta svecīte. Visbiežāk aizgājēji bija astoņdesmit un deviņdesmit gadus veci, reportāžu par Somijā dzīvojošo ļaužu ikdienas paradumiem iesāk aculiecinieks Leons Stiprais.

"Ilgākā laika posmā, apmeklējot dievkalpojumus Somijas pilsētā Haminā, ievēroju kādu rituālu. Pat svētku dievkalpojumu laikā tika nosaukti aizgājēju vārdi un mācītājs uz kanceles malas noliktā smilšu paliktņa aizdedz piemiņas svecīti.

Tomēr runa ir par aizgājēju nosaukto vecumu. Visbiežāk skanēja tāds vecums, kā astoņdesmit un deviņdesmit gadi. To dzirdēju katru svētdienu sešu gadu garumā.

Tas nevarētu būt ģenētiski iekodētais kods. Tā nevarētu būt arī kaut kāda sevišķa somu diēta vai sevišķi labvēlīgā dzīves norise. Vēsturiski zinām, ka Somijā, tāpat kā Latvijā, zemi pārņēma nežēlīgais karš, kas skāra visu pasauli. Pie tam tā saucamais Ziemas karš sākās daudz agrāk nekā Latvijā. Pēc kara paaudze cieta no bada, jo Staļina impērija prasīja no Somijas smagas kontribūcijas.

Somus glāba cīņās saglabātā kopības sajūta, sapratne, ka nav pieļaujama nekāda līmeņa korupcija. Bija izskausts "verga sindroma" postošais cikls. Somijā tika dibinātas spēcīgas arodbiedrības. Vadības groži visās struktūrās atradās karu izgājušo virsnieku un seržanta līmeņa cilvēku paaudzes rokās. Šī tradīcija turpinās arī šodien.

Netika apspiestas privātās iniciatīvas. Darbojās arī senās ieražas un tradīcijas. Piemēram, jau vecajās mājās visās istabās bija ventilācijas lūkas. To noteica vairāki faktori, kas tika atklāti arī šodienas medicīnā. Cilvēkam ir vajadzīgs pastāvīgs ar skābekli bagāts gaiss. Tika mazinātas tvana gāzes un radona gāzes kaitīgā iedarbība. Ļoti daudz hronisku un veselībai bīstamu slimību izsauc pelējuma sēne. Šodien bērnu un sabiedriskās iestādēs, kur konstatē pelējuma sporu klātbūtni virs noteiktās normas, ēkas kapitāli remontē, visbiežāk nojauc.

Tas izrādās lētāk nekā ārstēt praktiski neizārstējamas slimības. Visām sabiedriskām ēkām pirms jumta uzlikšanas vispirms izveido pagaidu jumtu. Turklāt notiek cīņa arī pret ērču encefalītu, ko bieži pavada Laimas slimība jeb Laimas borelioze. Pavasaros noteiktās dienās tirgus laukumos stāv busiņi, kas piedāvā vakcinēt pret ērču encefalītu. Vienlaikus notiek gan vakcinēšana, gan informēšana. Aptiekās pieejami repelenti un speciālas ierīces ērču izvilkšanai. Ar Laimas slimību slimo grauzēji, kā arī citi siltasiņu dzīvnieki. Slimība ir hroniska, daudzveidīga, tā skar visus orgānus. Daudzi ASV štati to atzinuši par epidēmisku slimību.

Pensionāri gripas vakcināciju saņem bez maksas. Parasti to veic pilsētas bibliotēkā, pieņemot pacientus alfabētiskā kārtībā. Informāciju izplata masu saziņas līdzekļi, kā arī rakstītā veidā ar pasta starpniecību.

Pilsētas vēsturiskajos kapos cilvēkus drīkst apglabāt tikai pēc kremācijas. Visi kapi ir norobežoti, apgaismoti un apsargāti.

Somijā ir stingri nodalītas tādas teritorijas, kā parks, mežs vai meža pļava. Parki ir norobežoti no dzīvniekiem un zāle tur tiek pļauta vairākas reizes mēnesī. Zālājus bieži pļauj visos mājas pagalmos. Suņi un kaķi pastigā iet cilvēka pavadībā. Visi dzīvnieki ir čipēti, klaiņojošus suņus nav iespējams sastapt.

To pašu var teikt par somu strādnieku darba kultūru. Jūs Somijā neredzēsiet strādnieku bez specapģērba, aizsargbrillēm, aizsargcepures un sejas maskas, ja tiek veikti putekļaini, trokšņaini un citādi bīstami darbi.

Ja kāds no strādniekiem mēģinātu zāģēt cementa iztrādājumus bez sejas maskas un ūdens dzesēšanas iekārtas, tad pēc kāda brīža pie viņa piebrauktu policijas vai cita dienesta uzraudzības mašīna. Somu cilvēki tūlīt zvanītu atbildīgajiem dienestiem. Somi zvana glābšanas dienestiem par katru aizdomīgu darbību. Pat gadījumos, kad valsts prezidenta vasarnīcā ieved dēļus, ja tie netiek vesti no kādas apkārtnē pazīstamas, "drošas" firmas.

Skolās notiek veselības mācības stundas. Arī bioloģijas, cilvēka anatomijas un fizioloģijas stundās somu bērni tiek brīdināti par visu, kas kaitē cilvēka veselībai. Tajā skaitā par seksuāli transmisīvām slimībām un koplietošanas šļirču lietošanas briesmām narkomānijas pārņemtajiem. Tāpat tiek skaidrots, kā izvairīties no grūtniecības.

Jau astotajā klasē bērniem demonstrē un pat dala prezervatīvus ar domu, lai bērni to neuztver kā aizliegtu vai sliktu objektu. Zēniem un meitenēm atsevišķi stāsta par jauniešu fizioloģiskajām īpašībām, kas saistās ar pubertātes vecumu. Par šiem jautājumiem skolā nav iespējas iejaukties dāmu komitejām.

Skolā tāpat audzēkņi apmeklē ticības mācību, kas aptver Jaunās derības pamatprincipus un reliģijas vēsturi. Mācītājs nekad nenonāks pretrunā ar veselības un dabas zinību mācību jautājumiem. Baznīcās vīns tiek dzerts no savas glāzītes un dievmaizīte ielikta rokā nevis mutē.

Veikalos visi produkti ir pasargāti no putekļiem, kā arī no gaismas plūsmā esošām siekalu daļiņām ar vīrusiem. Produkti ir stikla vitrīnās un pārtikas iepakojumā.

Veikalos nopirkt piededzinātus produktus un kafiju varēsiet ļoti reti. Biežākā kafijas grauzdējumu pakāpe ir pirmā vai otrā. Arvien mazāk produktu ir alumīnija iepakojumos, jo atsevišķu sāļu iedarbības rezultātā produktā var veidoties neirotoksiskas vielas. Visos veikalos, pat mazākajos, ir iepirkumu ratiņi. Veikalu ejas netiek nobloķētas ar papildu stendiem. Tie traucē veciem cilvēkiem un apdraud cilvēkus panikas gadījumā.

Uz ielām daudzi sirmgalvji lieto atbalsta ratiņus, ceļošanas nūjas vai sapārotos skrituļdēļa ratiņus. Tas ir vēsturisko tradīciju turpinājums un papildinājums.

Visas ielas, veikali, iestādes un lifti ir piemēroti vecu cilvēku un invalīdu pārvietošanās vajadzībām. Uz koncertiem cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī cilvēki no veco ļaužu pansionātiem tiek vesti ar speciāliem transportlīdzekļiem. Taksometru biļetes atmaksā vietējā pašpārvalde. Ar autismu slimie bērni mācās kopā ar bērniem, kuriem nav šādu diagnožu. Katrā klasē ir skolotāja palīgs, kas strādā ar problemātiskajiem bērniem. Arī ar iebraucēju bērniem, kuri bieži sākumā spēj runāt tikai krievu valodā.

Pēdējā laikā arī Somiju ir skārušas ekonomiska rakstura katastrofas. Tomēr somi izmisīgi cīnās, lai arī šādos apstākļos bērni un sirmgalvji ciestu mazāk. Daļēji glābj jau sen izveidotā velosipēdu un gājēju infrastruktūra, tāpat arī visur esošais apgaismojums tiek nomainīts ar ekonomiskajām spuldzēm. Somi ir cīnītāji. Viņi uzvarēs."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!