Īpaši satraucoša šī problēma ir šobrīd: vienīgais iknedēļas pusstundu garais "Latvijas Radio 4" raidījums latgaliešu valodā «Latgolys vuords» marta vidū tiek slēgts, savukārt privātā raidstacija "Latgales Radio", kas bija vienīgais latgaliešu valodā raidošais masu medijs, pēc 2,5 gadu darbības translāciju latgaliski pārtrauca jau šā gada 30. janvārī. Tas pierāda, ka bez valsts atbalsta ne sabiedrisko mediju, ne privātpersonu realizētās idejas latgaliešu valodas un identitātes saglabāšanai un attīstībai ilgtermiņā mūsdienu apstākļos nav dzīvotspējīgas.
Latgaliešu valodā netiek veidoti nedz televīziju, nedz radio raidījumi, latgaliski neiznāk arī periodika, izņemot reliģiski sabiedrisko Rīgas Metropolijas kūrijas finansētu katoļu ikmēneša žurnālu «Katōļu Dzeive» un atsevišķus rakstus reģionālajā presē. Latvijas sabiedriskie mediji ziņo, ka līdzekļi raidījumiem, kas veltīti latgaliešu valodas saglabāšanai un attīstīšanai, arī 2009. gada budžetā nav paredzēti. Savukārt Latvijas Radio raidījums latgaliešu valodā «Latgolys vuords», kas Latvijas Radio programmā līdz šim parādījās ar nosaukumu «Latgale» un ik nedēļu kā vienīgais latviskais raidījums tika translēts krievu valodas programmā (kas uzskatāmi parāda Latvijas Radio vadības attieksmi pret latgalisko), martā tiks likvidēts pavisam.
LgSC uzskata, ka tādējādi valsts institūcijas, tostarp NRTVP, un no iedzīvotāju nodokļu ieņēmumiem finansētie sabiedriskie mediji pārkāpj Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos (Valsts Valodas likums, Valsts valodas politikas pamatnostādnes, Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas) paredzētās normas latgaliešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai, jo mūsdienās mediji ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā panākt valodas saglabāšanos un veicināt tās lietošanu. Turklāt sabiedriskajiem medijiem, ievērojot proporciju un ņemot vērā Latvijas pilsoņu skaita sadalījumu pēc dzimtās valodas, būtu jāgatavo raidījumi un publikācijas latgaliešu valodā tā apsvēruma dēļ, ka arī cilvēki, kuru dzimtā valoda ir latgaliešu valoda, maksā nodokļus un grib sabiedriskajos medijos dzirdēt savu dzimto valodu.
Pēc starptautiskajos normatīvajos aktos ietvertajiem kritērijiem latgaliešu valoda pilnībā atbilst reģionālās valodas statusam, taču pēc pašreizējiem Latvijas normatīvajiem aktiem latgaliešu valodai ir dots vēl nozīmīgāks - valsts valodai līdzvērtīgs - statuss, jo Valsts valodas likuma 3. panta ceturtajā daļā tā ir norādīta kā «vēsturisks latviešu valodas paveids».
Lai nodrošinātu latgaliešu valodas aizsardzību no izzušanas, LgSC uzskata, ka valstij jāatbalsta tās aizsardzība un lietošana masu medijos.
Globalizācijas, urbanizācijas, sabiedrības novecošanās procesi signalizē par to, ka 21. gadsimts būs nopietns pārbaudījums latgaliešu reģionālās identitātes un valodas pastāvēšanai. Līdz ar to LgSC aicina uzsākt diskusiju par iespējām sniegt līdzvērtīgas iespējas saņemt valsts finansiālu atbalstu latgaliešu valodas saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstībai - kā tas šobrīd tiek nodrošināts latviešu valodai.
Protesta akciju 27. februārī, no pulksten 12 līdz 13 Rīgā pie Nacionālā radio un televīzijas padomes (NRTP) ieejas durvīm Smilšu ielā 1/3 latgaliski raidošo mediju atbalstam organizē «Latgales tradicionālās kultūras centra «Latgaļu sāta»» biedrs Mareks Gabrišs, protesta akciju atbalsta vēl sešas biedrības. Latgales Studentu centrs politisku apsvērumu dēļ nav šo biedrību vidū, taču biedrība saviem biedriem par protestu ir sniegusi informāciju un aicinājusi brīvi izvēlēties, atbalstīt vai neatbalstīt ekspresīvu protesta formu - akciju, kuras mērķis ir panākt valsts atbalstu latgaliski raidošo mediju izveidei un darbībai.