Rotas, kas pamodinās ģēniju: lasītāja iespaidi par 'Nameja Gredzens' izstādi Tukumā
Foto: DELFI Aculiecinieks

No 24. marta līdz 30. aprīlim Tukuma Durbes pilī aplūkojama Latvijas kino režisora Aigara Graubas filmas "Nameja gredzens" varoņu kostīmu izstāde, kuras atklāšanā biju klāt. Pirmais pārsteigums – Nameja atveidotāja, zviedru aktiera Edvīna Endres galvas atveidojums bronzā. To veidojusi latviešu aktrise un tēlniece Maija Arvena. Tādus darbus var radīt tikai talants un mīlestība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Diemžēl radinieks no Rīgas neieradās un izpalika kopīga fotografēšanās pie skaistā mākslas darba. Vēl labāk, ja koka stabs tiktu apsegts ar kādu kažokādas apmetni, lai radītu pilnīgāku iespaidu.

Izstādes apmeklētāji var nofotografēties gandrīz ar visiem filmas varoņiem, kas tērpti apģērbā, ar kādu tie atainoja iespējamos senās Latvijas vēsturiskos notikumus.

Režisors Andrejs Grauba, stāstot par filmas radīšanu, neslēpa, ka tas ir fantāzijas lidojums, kas balstīts dažādos izziņas avotos, senajās hronikās un citās rakstiskās tā laika liecībās. Izstādes mērķis gan ir dot iespēju aplūkot kostīmus un rotas tuvumā, nesteidzīgi, nepalaižot garām nevienu sīkumu.

Izstādē vīrieši varēja redzēt, ka stiprais dzimums var nēsāt saktas, siksnu sadalītājus un greznas aproces. Sievietes var smelties iedvesmu rotām tuvajiem Dziesmu un deju svētkiem. Rotas radījuši daudzi Latvijas rotkaļi. Tērpiem tos piestiprināja kostīmu māksliniece Sandra Sila un viņas asistente Gita Peta.

Vēlos aicināt Tukuma puses ļaudis aizvest uz izstādi savus dēlus un meitas. Jebkura informācija, ko viņi iegūs, viņu zemapziņā varēs pamodināt snaudošo ģēniju – rotkali, tēlnieku, Latvijas patriotu, karavīru, aktieri, kino režisoru. Leons Stiprais

Vēlos aicināt Tukuma puses ļaudis aizvest uz izstādi savus dēlus un meitas. Jebkura informācija, ko viņi iegūs, zemapziņā varēs pamodināt snaudošo ģēniju – rotkali, tēlnieku, Latvijas patriotu, karavīru, aktieri, kino režisoru vai kino industrijas producentu, mecenātu kā, piemēram, Andreju Ēķi.

Es ciemos noteikti gaidīšu savu Rīgas radinieku, jo iespēja nofotografēties ar leģendāriem vēstures un ģēniju radītajiem tēliem negadās bieži. Daudzkārt esmu staigājis pa Latvijas muzejiem, Ermitāžas zālēm un Somijas mākslas darbu glabātuvēm, esmu apmeklējis Rīgas un Tukuma rotkaļu darba vietas pilsētu svētkos, skatījies Latvijas rotkaļu izdotās grāmatas. Vienu varu teikt droši – šajā izstādē jūs redzēsiet ja ne visu, tad ļoti daudz mūsu senču nēsāto rotas lietu, saktu, saspraužu un audumu rakstu.

Vēl viens pārsteigums ir iespēja redzēt un nofotografēt leģendāro latviešu piekariņu "Mūžīgais kalendārs". Tādi Latvijā ir tikai divi. Atklāšanas svinības baudāmas un garšīgas darīja arī kulināri no Smārdes konditorejas – kafejnīcas "Runcis un CO". Paldies izstādes radītājiem, muzeja darbiniekiem, arī fotogrāfam. Ceru, ka viņa vārds tiks uzrādīts attiecīgajā vietā.

DELFI Aculiecinieks

Tags

Durbes pils filma "Nameja gredzens"
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form