"Mana drauga patiesais stāsts. Viņš guļ un sistemātiski ārstējas Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikā.
Operācija tika veikta pirms gandrīz astoņiem gadiem. Tomēr slimība neatlaižas.
Nav iespējams salīdzināt, kādās palātās pacientiem bija jāuzturas tolaik un tagad. Remontētas telpas. Tīrība, ventilēšanas sistēmas, apgaismojums.
Tomēr sevišķi pārsteidz ēdiena kvalitāte. Katram slimniekam pienākas termo "čemodāns", kurš nodrošina ēdiena pasniegšanas sākuma temperatūru.
Pirmajā reizē pusdienās bija pasniegta rīsu zupa. Nejaukt ar piena rīsu zupu ar rozīnēm.
Rīsu zupa bijusi mana drauga otrā nemīlētākā zupa pēc skābu kāpostu viras. Ēst vajag, un pārsteigums bija liels, gluži kā tajā pasaku filmā par mazo žurkulēnu pavāru, kurš pārsteidza stingro Parīzes ēdienu kvalitātes kritiķi ar bērnības garšas ratatū.
Zupai bija pielikts burkāniņš, zaļumiņš un vēl kādi no sirds teikti buramvārdi.
Manu draugu slimnīcas pavāri turpināja pārsteigt arī turpmāk. Piemēram, kefīrs – svaigs, bez skābuma (vecuma) piegaršas, gards. Noslēpums ir vienkāršs – piegāde pa taisno no lauku saimniecības. Maize vienmēr labi caurcepta bez izteiktas piedeguma garozas. Mans draugs daudzus desmitus gadus atbildēja par ēdiena drošību, kvalitāti un kvantitāti.
Manam draugam pastāstīja, kā zaga PSRS armijā. Margarīnu apcepa burkānos un pasniedza kā skaisti dzeltenu kausēto sviestu. Tumšā tēja izskatījās spēcīga. Brūni tumšo krāsu ieguva ar šķipsniņu dzeramās sodas. Sviestu spieda ar apaļu veidni. Tikai maiznieks apakšējo daļu ar nagu nedaudz "noslauca". Stradiņa slimnīcā šis jautājums ir atrisināts.
Sākumā mans draugs izpētīja arī citus drošības aspektus. Uz rokas uzliktā aproce saglabājās līdz katras ārstēšanas beigām. Koridorā un teritorijā izvietotas video kameras. Kustību sensori naktī atviegloja medicīnas māsiņu darbu un palielināja pacientu drošību.
Slimnīcas teritorijā nereti norit dažādas drošības un glābšanas mācības. Notiek regulāra cīņa citos drošības aspektos. Deratizācija – cīņa ar grauzējiem. Dezinsekcija – cīņa ar insektiem.
Mana drauga vārdā gribas pateikties Rasmai Platupai (1918-2009), par kuras novēlētiem līdzekļiem tiek labiekārtota slimnīcas teritorija. Arī hospiss cilvēkiem. Paldies par cepumiņiem, saldējumu un tējas paciņām uz palodzes.
Pateicība asins donoriem, sevišķi Rh (-) negatīvo asins ziedotājiem.
Cerēsim, ka arī turpmāk slimnīcas pavāri priecēs savus pacientus.
Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki tika indēti ar svinu, dustu, azbestu, dzīvsudrabu. Ar Černobiļas radiāciju. Arī ar akrilamīdu un alumīnija trauku kaitīgo ietekmi. Viņiem ir jāpalīdz.
Nedrīkstam noniecināt šis sirmās galvas.
Paldies slimnīcas medicīnas personālam. Viņi dara visu, kas viņu spēkos un pat vairāk! Leons Stiprais. 22.05.2023."
