Vēl nesenā pagātnē runāt par ilgtspējīgu naudas ieguldīšanu nozīmēja apspriest notiekošo šaurā nišā, tomēr pēdējo gadu notikumi, tostarp Covid-19 pandēmija, un cilvēku vēlmes vēl jo skaidrāk kontrolēt, kur nonāk viņu nauda, iezīmēja pārmaiņas ieguldīšanas paradumos. Ieguldīt ilgtspējīgi nozīmē, ka ikviens no mums pirms ieguldījumu veikšanas ņem vērā trīs lietas – konkrētā uzņēmuma vides, sociālos un pārvaldības faktorus (Environmental, Social and Governance – ESG) –, jo svarīgākais ir ieguldīt savu naudu uzņēmumos, kam savukārt rūp pozitīvas pārmaiņas katrā no iepriekš uzskaitītajiem aspektiem. Tātad šādas atbildīgas pieejas būtība ir – kā padarīt pasauli labāku, izvēloties ieguldīt savu naudu. Lai arī katrā no šiem trim pīlāriem ir vairāki faktori, piemēram, vienlīdzīgas iespējas darbā, biznesa ētika, galvenā uzmanība tiek pievērsta tieši klimata pārmaiņām.

Ieguldīt ilgtspējīgi ir iespējams dažādos veidos, turklāt tie nebūt nav sarežģīti. Piemēram, var iegādāties sociāli atbildīgu uzņēmumu akcijas, var veidot privātus ieguldījumu portfeļus no ilgtspējīgiem biržā tirgotiem fondiem, kā arī izvēlēties ilgtspējīgus pensiju plānus, kas būtībā "paveic" visu darbu cilvēka vietā – krājot naudu savām vecumdienām, tiek atbalstīti uzņēmumi, kuri sniedz sociālo atdevi. Attiecīgi šie pensiju plāni var investēt līdzekļus uzņēmumos, kas ir vadošie savā nozarē pēc vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) kritērijiem, izvairoties no ieguldījumiem uzņēmumos, kas iegūst fosilo enerģiju, un nozarēm, kas nav uzskatāmas par ētiskām, piemēram, bruņojuma, tabakas, alkohola, kodolrūpniecības, azartspēļu nozarēm un citām. Arī "Luminor" Aktīvu pārvaldes un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš skaidro, ka ilgtspējīgu investīciju kontekstā nozares tiek dalītas tādās, kas atbalsta minētos vides, sociālos un pārvaldības (ESG) mērķus, piemēram, atjaunīgā enerģija un elektroauto, un tādās, kas neatbalsta šos mērķus (piemēram, izmantojot fosilo kurināmo), tomēr realitāte arvien ir krietni sarežģītāka.

"Populārākais un arī zināmā mērā vienkāršākais veids, kā ieviest savos uzkrājumos ilgtspējas principus, ir izvēlēties jau gatavus produktus jeb pakalpojumus, kas sola ievērot ESG principus, kā to dara iepriekš aprakstītie biržā tirgotie fondi vai pensiju plāni. Tomēr, lai arī vienkārši izslēgt zināmas nozares no ieguldījumu spektra ir skaidrs un uzskatāms piegājiens, tas, visticamāk, nav visproduktīvākais globālo klimata mērķu sasniegšanai. Bez plašas ekonomikas transformācijas zinātniski atzītus klimata mērķus nebūs iespējams sasniegt. Piemēram, nav iespējama visas ekonomikas ātra pāreja uz atjaunīgajiem resursiem, īsā periodā pilnībā izslēdzot fosilās enerģijas lietošanu. Klasificējot uzņēmumus un ieguldījumu iespējas ilgtspējīgos vai ne, ir jāiet dziļāk par vienkāršu nozaru dalījumu. Ir jāizvērtē uzņēmumu vēlme un gatavība piedalīties pārmaiņu procesā, piemēram, izstrādājot plānus un nosakot mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai jau līdz 2030. gadam un panākot klimata neitralitāti 2050. gadā," uzsver Krūmiņš.

Raugoties no šāda skatpunkta, tas nav vienreizējs "pasākums", bet nepārtraukts darbs turpmākajās desmitgadēs – gan uzņēmumu, gan investoru pusē. Ieguldītājiem ir jāizvērtē uzņēmumu sniegums, salīdzinot ar to noteiktajiem mērķiem, savukārt uzņēmumiem ir jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem un attiecīgi jāmaina savi ilgtspējas plāni.

Eksperts akcentē, ka jau pašreiz tirgū īsāka termiņa ieguldījumiem vai pensijai ir pieejami dažādi produkti, kas ar atšķirīgu intensitāti integrē vides, sociālos un pārvaldības (ESG) principus. Jo vairāk mēs, patērētāji, jeb privātie investori interesēsimies par šo tēmu un pieprasīsim šādus pakalpojumus, jo plašāks piedāvājums būs jānodrošina finanšu starpniekiem. Attiecīgi arī globālajā kapitāla tirgū līdzekļi tiks pārvirzīti ilgtspējīgu uzņēmumu virzienā, kas tiem, kuri vides, sociālos un pārvaldības (ESG) principus ievieš gausi, radīs papildu motivāciju domāt par uzņēmumu pielāgošanu, lai piekļūtu finansējumam ar izdevīgākiem nosacījumiem. Formula ir vienkārša: ieguldītāju pieprasījums noteiks ilgtspējīgu ieguldījumu iespēju piedāvājumu.

Ieguldījumu veikšanā arvien vairāk finanšu iestāžu iekļauj ilgtspējas un klimata pārmaiņu riskus savās ieguldījumu politikās un arvien vairāk aktīvu pasaulē tiek pārvaldīti saskaņā ar ilgtspējīgas ieguldīšanas principiem. Pēc dažām aplēsēm, jau patlaban trešdaļa no visiem ieguldījumiem attīstītajās pasaules valstīs tiek investēta ilgtspējīgi.(1) Tomēr globāli, iekļaujot attīstības tirgus, šī prognoze ir nedaudz piesardzīgāka,(2) un trešdaļa no kopējiem pārvaldītajiem aktīviem pēc vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) principiem tiks ieguldīta 2025. gadā.

Raugoties no šī brīža perspektīvas, kļūst skaidrs, ka ilgtspējīgas ieguldīšanas popularitāte tikai augs un tuvākajos 3–5 gados ilgtspējas izvērtēšana dažāda rakstura finanšu darījumos kļūs par normu. "Eiropas Savienība (ES) ir globāls līderis šajā procesā, jo pašreiz jau ir izstrādātas vadlīnijas, kas uzliek un arī ieskicē turpmākās prasības attiecībā uz pienākumu izvērtēt ilgtspējas faktorus gan finanšu sektora sadarbībā ar klientiem, gan pārvaldot un ieguldot klientu finanšu līdzekļus. Dažādos aspektos ilgtspējas principi arvien vairāk tiek iestrādāti ikdienas procesos. Daudzās finanšu iestādēs no atsevišķas pāris darbinieku struktūrvienības šie procesi arvien vairāk izplešas uz katru darbības virzienu un kļūst par daļu no ikdienas lēmumiem," skaidro Krūmiņš.

Domājot par papildu veidiem, kā ikviens var būt ilgtspējīgs, rīkojoties ar savām finansēm, Krūmiņš norāda, ka nevajadzētu atbalstīt tādus uzņēmumus, proti, neizvēlēties pakalpojumus vai preces, kuriem nav ticamu ilgtspējas plānu, piemēram, klimata neitralitātes sasniegšanai.

"Manuprāt, investēt uzņēmumos, kas nav ilgtspējīgi, nevajadzētu nevienam, tādēļ izvēlos pirkt individuālas akcijas, jo ne vienmēr, ieguldot lielos fondos, pastāv garantija, ka visi uzņēmumi būs tiešām ilgtspējīgi," norāda "YouTube" autors Edgar Fresh (22 gadi), kurš ir videi draudzīga dzīvesveida piekritējs. Viņš ir pārliecināts, ka uzņēmumiem ir jābūt arī ētiskiem, tomēr dažkārt ir ļoti grūti noteikt, kurš tāds ir, bet kurš – nav. Plānojot, kur ieguldīt, jaunietis uzsver, ka ilgtspēja viņam ir prioritāte.

Viņš arī ir novērojis, ka uzņēmumi arvien biežāk mārketinga nolūkos atspoguļo savas ilgtspējas prakses, kas nozīmē, ka arī patērētājiem tas kļūst arvien svarīgāk.

Viņš uzskata, ka domāt ilgtspējīgi ir nozīmīgi, jo tādā veidā ikviens no mums veic izvēles, kas uzlabo dzīvi desmitiem gadu uz priekšu, nevis ietekmē to nelabvēlīgi. "Tā ir realitāte, gan izvēloties ēdienu, ko ēdam, gan produktus, ko pērkam, gan transportu, ar kuru pārvietojamies, un materiālus, ko izmantojam, būvējot savu māju," skaidro jaunais investors. Viņš pauž, ka cenšas par ilgtspēju aizdomāties katrā situācijā, tomēr atzīst arī realitāti, ka tas mēdz būt nogurdinoši un ne vienmēr izdarāms visā, ko viņš realizē.

Arī energouzņēmuma SIA "Enefit" valdes locekle Inese Dosē uzsver, ka ieguldīt savas vai savu bērnu nākotnes vārdā ir viens no veidiem, kā parūpēties gan par savu, gan savas ģimenes nākotni, bet ieguldīt ilgtspējīgi nozīmē mazināt arī mūsu kopējās ekoloģiskās pēdas nospiedumu. "Tas ir lielisks veids, kā spert pirmo soli videi draudzīgāka dzīvesveida virzienā, vienlaikus parūpējoties arī par savu finansiālo labklājību," secina Dosē.

Dosē uzskata, ka cilvēki ir gatavi ieguldīt savu naudu ilgtspējīgākas nākotnes vārdā. "Enefit Green", viens no lielākajiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem starp Baltijas jūras valstīm, un tā mātesuzņēmums "Eesti Energia" ir ceļā uz nulles emisijām, veltot pētniecisko darbu un veicot nepieciešamās darbības, lai mazinātu ietekmi uz vidi. "Mēs apzināmies, ka uzņēmumiem ļoti svarīgs elements viņu ceļā līdz nulles emisijām ir no atjaunīgiem resursiem ražota zemu emisiju elektrība. "Enefit" ikgadējā aptauja liecina, ka 7 no 10 mājsaimniecībām Baltijas valstīs dod priekšroku produkta iegādei no ilgtspējīgiem uzņēmumiem. Savukārt "Morgan Stanley" 2019. gada pētījums liecina, ka 8 no 10 investoriem interesē tieši ieguldīt ilgtspējīgos uzņēmumos," par mūsu paradumiem stāsta Inese Dosē.

Pēc viņas domām, veiksmīgais "Enefit Green" sākotnējais publiskais akciju piedāvājums jeb IPO parādīja, ka ilgtspējīgāka nākotne tiešām ir cilvēku interesēs. "Mēs redzējām, ka uz "Enefit Green" akcijām parakstījās vairāk nekā 60 000 privāto ieguldītāju. Kopējais abonementu apjoms bija četras reizes lielāks nekā sākotnējais piedāvājums. Tas bija skaidrs vēstījums, ka "Enefit Green" definētais mērķis tīrākas nākotnes vārdā nav tikai uzņēmuma mērķis, bet gan sabiedrības kopējais virziens, kurā gatavi doties daudzi iedzīvotāji," pauž "Enefit" valdes locekle.

Patlaban, kad ES noteikusi mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, informācijas par dažādiem ar klimatu saistītiem jautājumiem ir ļoti daudz, turklāt iedzīvotāji paši kļūst arvien izglītotāki, līdz ar to arī rūpes un vēlme sniegt savu ieguldījumu, lai pasaule kļūtu tīrāka, pieaug. Ir vairāki veidi, kā to izdarīt. Daži no tiem – paradumu maiņa ikdienā, piemēram, atkritumu šķirošana vai ilgtspējīgu uzņēmumu produktu izvēle. Savukārt iedzīvotāju investīcijas ilgtspējīgos uzņēmumos ir skaidra norāde un spēcīgs atbalsts tiem, kas iegulda projektos, lai veicinātu pāreju uz zemāku oglekļa intensitāti atmosfērā.

Līdz šim Baltijas tirgū iespēju skaits investēt ilgtspējīgi ir bijis visai ierobežots, tomēr "Enefit" uzskata, ka šī tendence mainīsies. "Jau tagad tepat, Latvijā un Igaunijā, ir daži strauji augoši jaunuzņēmumi, kas darbojas ilgtspējas virzienā, un, ļoti iespējams, kāds no viņiem izaugs arī līdz publiskajam piedāvājumam. Piemēram izvēlēsimies uzņēmumu "Enefit Green", kura akcijas jau ir kotētas. Uzņēmums darbojas, lai palielinātu videi draudzīgas elektroenerģijas ražošanu Baltijā, un tajā pašā laikā kā biržā kotēta kompānija piedāvā investoriem iespēju būt daļai no šīs nenoliedzami pozitīvās tendences," pauž Dosē, piebilstot, ka Baltijai un visai Eiropai ir jāuzlabo arī enerģētiskā neatkarība no fosilā kurināmā. "Zemu emisiju elektrība" ir svarīgs elements ceļā uz nulles emisijām, bet arī viens no galvenajiem virzieniem, kurā ejot iespējams panākt enerģētisko neatkarību.

Nenoliedzami, izpratnes veidošana par vides jautājumu nozīmīgumu prasa līdzekļus. Mūsu ikdienas finanšu lēmumi un dažādas ar finansēm saistītas darbības var likties mazas, ja raugāmies plašajā pasaules kontekstā, tomēr tā sākas jebkuras pārmaiņas: kolektīvā pozitīvā ietekme uz vidi palielinās tad, kad ilgtspējīgus ieradumus pārņem arvien vairāk cilvēku. Neatkarīgi no tā, vai tā ir lietota apģērba iegāde, videi nekaitīgāku pārvietošanās veidu izvēle, maksājumu veikšana tikai ar karti vai ieguldīšana ilgtspējīgos uzņēmumos. Ar savām izvēlēm mēs varam būt ne tikai finanšu, bet arī planētas labuma gudri pārvaldnieki – laicīga rūpēšanās par savu finansiālo stabilitāti nākotnē var būt savienojama ar sociāli atbildīgām investīcijām.