Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Mājas šodienai un nākotnei: kā dzīvot atbildīgi
AR SOLI NĀKOTNĒ
Foto: Shutterstock
Domājot par tādu dzīvesveidu, kas atstātu iespējami mazāku ietekmi uz klimatu, būtisks jautājums ir – kā iekārtot un būvēt savu mājsaimniecību tā, lai samazinātu dažādu resursu patēriņu? Izmantotie materiāli, mājokļa energoefektivitāte, inovatīvi ēku konstrukciju risinājumi, modernās tehnoloģijas ir daļa no atbildes. Tikpat svarīgi ekoloģiskās pēdas nospieduma mazināšanā ir tas, kā mēs šajos ilgtspējīgi iekārtotajos mājokļos dzīvojam, – ikviena mūsu izvēle ietekmē ne tikai dzīves kvalitāti šodien, bet arī to, ko atstājam mantojumā nākamajām paaudzēm.
"Ilgtspējīgam mājoklim ir svarīga energoefektivitāte, kuras būtība ir pārdomāta siltumenerģijas un elektroenerģijas izmantošana – uzlabojot mājokļa energoefektivitāti, ir iespējams samazināt enerģijas patēriņu, tādējādi samazinot arī mājokļa uzturēšanas izmaksas. Tajā pašā laikā maldīgs mēdz būt uzskats, ka videi draudzīgu materiālu izmantošana mājas celtniecības procesā vienmēr nozīmē to, ka mājoklis ir arī energoefektīvs," skaidro Kaspars Sausais, "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs.

Pēdējos gados aizvien populārākas kļūst koka karkasa mājas, kas ierasti tiek apsildītas ar siltumsūkņu palīdzību – šis risinājums ir viens no populārākajiem apkures veidiem un tiek vērtēts kā dabai draudzīgs. Tāpat jau ierasta lieta jaunu privātmāju celtniecībā ir ventilācijas sistēmas iekārtošana, kas uzlabo gan dzīves kvalitāti, gan apkures sistēmas efektivitāti, kas pozitīvi atspoguļojas arī klientu ikmēneša mājokļa uzturēšanas izmaksās.

"Kopumā vērojam, ka klienti mājokļa celtniecības procesā ir gatavi ieguldīt vairāk, lai mājokli padarītu energoefektīvāku un mazinātu uzturēšanas izmaksas," pauž Sausais.
Klienti laikus jau plāno, kāds ir optimālais mājas izmērs un tās ikmēneša uzturēšanas izmaksas. Pamatīgs solis enerģētiskās neatkarības uzlabošanā un vienlaikus arī dabas aizsardzības virzienā ir saules paneļu ierīkošana. Arī Latvijā ir pietiekami daudz saules enerģijas, lai ar tās palīdzību saražotu enerģiju. Saules paneļi palīdz rūpēties par zaļāku vidi, kā arī veselīgāku nākotni gan sev, gan nākamajām paaudzēm. Saules paneļi kalpo vairāk nekā 25 gadus, un pat šo gadu laikā paneļu darbības efektivitāte saglabājas ap 80%.
— Kaspars Sausais, "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs
Klienti laikus jau plāno, kāds ir optimālais mājas izmērs un tās ikmēneša uzturēšanas izmaksas. Pamatīgs solis enerģētiskās neatkarības uzlabošanā un vienlaikus arī dabas aizsardzības virzienā ir saules paneļu ierīkošana. Arī Latvijā ir pietiekami daudz saules enerģijas, lai ar tās palīdzību saražotu enerģiju. Saules paneļi palīdz rūpēties par zaļāku vidi, kā arī veselīgāku nākotni gan sev, gan nākamajām paaudzēm. Saules paneļi kalpo vairāk nekā 25 gadus, un pat šo gadu laikā paneļu darbības efektivitāte saglabājas ap 80%.
— Kaspars Sausais, "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs
Mazāk ir labāk
Mazāk ir labāk
Viena no mājokļu būvniecības tendencēm šobrīd ir arvien mazāku māju izvēle – to platība gada laikā vidēji ir samazinājusies par 10 kvadrātmetriem, un pašlaik vidējā mājas platība ir ap 150 kvadrātmetriem. Iemesls ir vienkāršs – jo mazāka māja, jo mazāk resursu tiek patērēts tās celtniecībai un apsaimniekošanai, jo mazāka ietekme uz vidi un personīgajiem līdzekļiem.

Kā stāsta Andris Zeps, ekoloģisku un energoefektīvu visu sezonu mazizmēru māju "Tiny House Factory" ražotājs, būtiska ir celtniecības materiālu izvēle: "Tie ir jāizvēlas atbilstoši tam klimatam, kurā mēs dzīvojam. Spānijā, kur ir silts, tas būs mūris un akmens, jo tiem ir lielas siltuma akumulēšanas spējas – lēni uzsilst un lēni atdziest. Savukārt mums piemērotākais variants ir koka karkasa mājas, mājas, kam ir labas siltumizolācijas īpašības, kas savukārt samazina akumulācijas īpašības. Pie visa vainīga ir mūsu garā ziema, kad īsti nav pieejams siltums, ko akumulēt."

Siltuma akumulācija arīdzan ir kritērijs, kas jāņem vērā, izvēloties siltināšanas materiālus, – dabīgiem materiāliem, tādiem kā kokšķiedra un ekovate, ir 2–3 reizes lielākas akumulācijas spējas nekā akmens vatei, un arī to ražošanai tiek patērēts mazāk enerģijas nekā akmens vatei un minerālvatei. Šādai videi draudzīgai un ilgtspējīgai būvniecības tehnoloģijai piemīt vēl vairākas priekšrocības – nav nepieciešamas plēves, līdz ar to arīdzan papildu mehāniska ierīce, kas nodrošina gaisa apmaiņu, jeb rekuperators.

Tāpat kokšķiedra un ekovate ļoti labi slāpē skaņu, un no dabīgiem materiāliem būvēta māja vasarā neuzkarsīs, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek izvēlētas pareizās jumta pārkares vai arī āra žalūzijas. Savukārt pareiza dabīgā ventilācija caur logu ar pareizu logu noēnojumu gādās par to, lai vasarā mājā būtu patīkami vēss bez kondicioniera ierīkošanas, kas ietaupīs gan elektroenerģiju, gan naudu, gan izlietotos dabas resursus. Izvēloties apdares materiālus, ilgtspējības ziņā lielas atšķirības nav, un galvenais ir māju pienācīgi uzturēt.
Foto: "Tiny House Factory" publicitātes foto
Atpakaļ pie saknēm – māla apmetums
Atpakaļ pie saknēm – māla apmetums
Uzņēmuma "RB&B" ekobūvnieks Harijs Tučs kā ilgtspējīga mājokļa trīs pamatkritērijus min utilizācijas izmaksas, kalpošanas laiku un izmaksas, kā arī būvniecības izmaksas.
Utilizācijas izmaksas nozīmē to, kas notiek ar māju, kad tajā vairs neviens nedzīvo, un kādu nospiedumu tā atstāj planētai. Kā ļoti perfekts piemērs te kalpo jebkura māja Brīvdabas muzejā. Kad šādā mājā vairs neviens nedzīvo, tā dabīgā veidā pārvēršas par daļu no dabas – pārmulčojas un sapūst, nepiesārņojot apkārtējo vidi. Pilnīgs pretstats jebkurai mūsdienu mājai – būvējot modernās mājas no tradicionālajiem materiāliem, neviens nav aizdomājies, kā tās pēc tam utilizēt. Izvēloties, no kādiem materiāliem būvēt savu mājvietu, utilizācija ir pirmais, par ko būtu jāpadomā
— Harijs Tučs, uzņēmuma "RB&B" ekobūvnieks
Otrais kritērijs – kalpošanas laiks un izmaksas. "Mūsdienās ļoti aktuāla tēma ir energoresursi – ar ko mēs māju kurinām un cik tā tērē resursus. Varu padalīties ar savu pieredzi – dzīvoju 150 kvadrātmetrus lielā privātmājā, kuras tēriņi par malkas apkuri gadā nesasniedz pat 200 eiro. Mūsdienās ir iespējams iegādāties blīvākus logus un durvis, ir lielāka materiālu izvēle, protams, ietverot utilizāciju – lai tie būtu ekoloģiski un otrreiz izmantojami. Piemērs – māla dakstiņu jumts, kuru, kad māja beigusi kalpot, var nolasīt nost un izmantot vēlreiz vai arī samalt, izbērt uz ceļa un aizlāpīt bedres," stāsta ekobūvnieks.

Trešais kritērijs – būvniecības izmaksas. "Būvmateriālus ved no visas pasaules, taču pareizākais variants būtu izmantot vietējos resursus – koku, mālus utt. Tikko tiek izvēlēts moderns materiāls, piemēram, flīzes no Itālijas, līdzi nāk transporta radītais piesārņojums. Jāseko līdzi, sākot ar materiāla ražošanas izmaksām un piesārņojumu dabai līdz tam, cik daudz enerģijas iztērēts, lai attiecīgo materiālu saražotu. Visa pamatā ir domāšanas veids, kas ir jāmaina, jo domāšana atspoguļojas praktisku lēmumu pieņemšanā. Ja cilvēks domā ilgtermiņā, tad viņš meklēs gudrāko variantu, ja ne – lētāko un ātrāko," pauž Tučs.

Viņa darba materiāls ir māls, kas tiek izmantots gan būvniecībā, gan apmetumā. "Māls bija ļoti iecienīts materiāls mūsu senču mājokļos, un viņi to izmantoja ar gudru ziņu. Māla apmetums ir izcili piemērots telpām, kur cilvēki pavada daudz laika, jo tas nodrošina labu mikroklimatu, teicamu gaisa kvalitāti un vidi, kur neveidojas pelējums," skaidro Tučs.
Apzināts un ilgtspējīgs dzīvesveids
Apzināts un ilgtspējīgs dzīvesveids
Ar mājokļa iekārtošanu vien nepietiek, arī saimniekošanai ir jābūt ilgtspējīgai – lai pēc iespējas mazāk būtu atkarīgs no citiem un atstātu pēc iespējas mazāku ekoloģisko pēdu.
Ilgtspējība un atbildība pret dabu jāievēro ne tikai būvējot, bet arī ikdienā saimniekojot, piemēram, šķirojot atkritumus, bet vēl svarīgāk – iepērkoties pēc iespējas mazāk izvēlēties lieku iepakojumu, ņemot līdzi savu atkārtoti lietojamo taru. Pats to aizsāku vēl pirms 15 gadiem, kad par to vēl vispār nerunāja. Šo to audzēju pats, kas arī samazina pārtikas pārvadāšanas ķēdi. Protams, viens jau es neko acīmredzamu nepanākšu, bet, jo vairāk līdzcilvēku ieviesīs līdzīgas izmaiņas savā ikdienā, jo vairāk uzlabosies mūsu apkārtējā vide, un tad arī veidosies kopējā ilgtspējība.
— Andris Zeps, mazizmēru māju "Tiny House Factory" ražotājs
Mājoklis nav tikai vieta, kur mēs guļam un ēdam. Tur mēs uzkrājam spēkus jauniem darbiem un audzinām savus bērnus, tāpēc vēlamies, lai tas būtu ne tikai cilvēka veselībai nekaitīgs un ērts, bet arī atrastos veselīgā un patīkamā vidē. Tāpēc nereti un jo sevišķi attālinātā darba režīmā cilvēki nolemj atstāt galvaspilsētu un pārcelties uz kādu reģionu.

Bloga "Seek the Simple" veidotājs un lektors Andis Arnicāns pirms četriem gadiem kopā ar sievu Lauru no Rīgas pārcēlies uz Cēsīm. "Kad mums pieteicās pirmais bērns, mēs sākām apzināti domāt par to, kādu mēs vēlamies savu dzīves vidi, un tīri analītiski paskatīties, kas ir tās lietas, ko Rīga piedāvā, un kā mēs varam dabūt tās lietas, kas mums pašiem ir svarīgas," stāsta Andis.

"Rīgas priekšrocība ir kustība, cilvēki un kultūras pasākumi, bet tāpat ir sēdēšana sastrēgumos, gaisa kvalitāte nav tā labākā, dārgas izmaksas, piemēram, auto stāvvieta vai dzīvokļa īre. Mēs sapratām, ka ikdienā esam Rīgas mutulī, bet, kā pienāk nedēļas nogale, tā bēgam uz mežu pie dabas, klusumā un mierā. Mēs raujamies uz turieni, kur ir lēnāks dzīves ritms. Un tad mēs uzdevām sev jautājumu: kāpēc mēs nevaram apmest riņķī – lai ikdiena paiet mierīgā gaisotnē ar labu gaisa kvalitāti, bet tad, kad vajag kustību, aizbraucam uz Rīgu uz kādu kultūras pasākumu? Nemaz nav jādzīvo Rīgā, lai dabūtu Rīgas labumus!" pārliecinājusies Arnicānu ģimene.

Galvenais faktors, lai pamestu Rīgu un pārceltos uz reģionu, bija dabas tuvums: "Mēs atrodamies Gaujas nacionālā parka vidū, un piecu minūšu attālumā mums ir ainaviskākās Latvijas vietas. Un attiecīgi arī gaisa kvalitāte nav salīdzināma ar Rīgas gaisa kvalitāti."

Pārcelšanās uz Cēsīm Arnicānu ģimenē nebija iemesls kādām kardinālām dzīves pārmaiņām, bet gan gluži tāda pati apzināta izvēle kā ikdienā lietot pēc iespējas mazāk plastmasas iepakojumu, šķirot un kompostēt atkritumus, arī Lauras Kapsulas garderobes projekts, kas palīdz nepiesārņot nedz savu dzīves telpu, nedz vidi.
Mēs atsakāmies no liekā un izvērtējam, kas mums ir un nav nepieciešams; vai man ir nepieciešams iepakojums, vai man ir nepieciešama Rīga. Izvērtē, kas tev ir svarīgs, un varbūt ir vienkāršas lietas, kas tev nesagādā galvassāpes un nesamazina dzīves kvalitāti, un varbūt tu vari no kaut kā atteikties, lai kaut ko iegūtu. Man negribas sēdēt sastrēgumos, tāpēc es izvēlos dzīvot Cēsīs. Taču tu vari būt lēnāks un vairāk apzināties savas izvēles arī tur, kur tu esi.
— Andis Arnicāns, bloga "Seek the Simple" veidotājs un lektors
Mēs atsakāmies no liekā un izvērtējam, kas mums ir un nav nepieciešams; vai man ir nepieciešams iepakojums, vai man ir nepieciešama Rīga. Izvērtē, kas tev ir svarīgs, un varbūt ir vienkāršas lietas, kas tev nesagādā galvassāpes un nesamazina dzīves kvalitāti, un varbūt tu vari no kaut kā atteikties, lai kaut ko iegūtu. Man negribas sēdēt sastrēgumos, tāpēc es izvēlos dzīvot Cēsīs. Taču tu vari būt lēnāks un vairāk apzināties savas izvēles arī tur, kur tu esi.
— Andis Arnicāns, bloga "Seek the Simple" veidotājs un lektors
Projekta veidotāji: "Delfi Brand Studio", dizains – Ralfs Eglītis, izstrāde – Kārlis Simanovičs, projekta vadītājs – Ēriks Radželis, mediju komunikācijas eksperte – Klinta Rasmane.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.