Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Iekārojamāks darba devējs un produktīvāks darbinieks – kāpēc birojam 'dzīvot zaļāk'
AR SOLI NĀKOTNĒ
Iekārojamāks darba devējs un produktīvāks darbinieks – kāpēc birojam 'dzīvot zaļāk'
AR SOLI NĀKOTNĒ
Foto: Shutterstock
Domājot par ilgtspējīgu biznesu, ir jāgādā par tādas darba vides veidošanu, kas ļaus samazināt ietekmi uz vidi, palīdzēs gudrāk un zaļāk izmantot resursus un stiprināt sociālo atbildību. Nereti gan dzirdam – ir dārgi būt zaļam. Vai patiesi ilgtspējīgi risinājumi darba vidē vienmēr nozīmē lielus ieguldījumus? Ar ko sākt? Un ko darbiniekam piedāvā zaļš birojs?
Izvēloties darbavietu, mūs vada daudz un dažādi apsvērumi – atalgojums, karjeras iespējas, personības izaugsme, izaicinājumi, kopīgas vērtības u. c. Pēdējo gadu laikā, arvien aktuālākiem kļūstot vides jautājumiem, sarakstā parādās arī punkts – vai potenciālais darba devējs domā un rīkojas zaļi. Tas attiecas arī uz pakalpojumu sniedzējiem vai uzņēmumiem, ar kuriem sadarbojamies. Būt ilgtspējīgam lēmumos un darbos, kas ietekmēs mūsu visu nākotni, vairs nav tikai ekskluzīvas lielo korporāciju nostādnes, bet visu nozaru ikdienas nepieciešamība gan biznesa attīstībā, gan ikdienas darba organizācijā birojos.
Mainās paaudzes, un mainās vērtības. Ilgtspējīgi uzņēmumi ir veiksmīgāki un pievilcīgāki dažādām iesaistītajām grupām. Aptaujas liecina, ka vairāk nekā 50% klientu jau šobrīd labprātāk izvēlas ilgtspējīgus zīmolus, un 86% patērētāju norāda, ka vairāk uzticas uzņēmumiem, kuri iesniedz atskaites par korporatīvās sociālās atbildības rezultātiem.
— Inga Tralla-Kancāne, "Schneider Electric" Baltijas stratēģijas un mārketinga vadītāja
Energovadības un automatizācijas risinājumu ražotāja "Schneider Electric" Rīgas birojs ir pirmais "Zaļā biroja" sertifikāta ieguvējs Latvijā. Atbildība par vidi ir iekļauta uzņēmuma darbības principos jau vairākus gadus, un uzņēmums izvirza ilgtspējas mērķus ne tikai globāli, bet arī katrā valstī, kurā tas atrodas.

"Darbam ne tikai jāsniedz finansiālie ieguvumi un piepildījums, bet arī jārada plašāka jēga. Šobrīd darba intervijās bieži dzirdam, ka izvēle par labu mūsu uzņēmumam ir tāpēc, ka cilvēks vēlas būt daļa no ilgtspējīga uzņēmuma un uzņēmuma vērtības saskan ar kandidātu vērtībām. Videi birojā arī ir nozīme, jo 90% no mūsu dzīves tiek pavadīti iekštelpās, tajā skaitā birojā. Šobrīd uzņēmumi, būvnieki un projektu attīstītāji orientējas uz cilvēku jeb iemītnieku vajadzībām vairāk nekā jebkad agrāk. To mēs varam redzēt pēc tirgus pieprasījuma. Ne tikai mūsu birojs, bet arī citi tiek veidoti tā, lai uzlabotu darbinieku produktivitāti un apmierinātību. Tehnoloģijas, dati un mākslīgais intelekts palīdz novērtēt, vadīt un reaģēt uz daudzām lietām birojā daudz ātrāk," pieredzē dalās "Schneider Electric" Baltijas stratēģijas un mārketinga vadītāja Inga Tralla-Kancāne.
Ilgtspēja darbā nav iespējama bez labbūtības – darba videi ir jābūt darbiniekus atbalstošai, jo pozitīva pašsajūta iet rokrokā ar mūsu produktivitāti. Mēs esam aktualizējuši "Luminor" darbinieku labklājības veicināšanas aktivitātes individuālā, komandu un organizācijas līmenī. Rīkojam labbūtības mēnešus, kas ietver dažādu aktivitāšu kopumu, sacensības un izglītojošus pasākumus. Tajā galvenais uzsvars ir uz darbinieku emocionālo veselību, taču vebināri par psihoemocionālo veselību darbā un stresa noturību notiek regulāri.
— Kerli Vares, "Luminor bankas" vadītāja Latvijā
Kāpēc un kā birojam kļūt zaļākam?
Kāpēc un kā birojam kļūt zaļākam?
Pasaules Dabas fonda "Zaļā biroja" programmas vadītāja Elza Ozoliņa ieskicē septiņas jomas, kurām jāpievērš uzmanība, izvērtējot biroja ietekmi uz vidi un sākot ceļu uz biroja ekoloģiskās pēdas samazināšanu.

Pirmkārt, uzņēmumam ir jābūt motivācijai un apņēmībai to darīt un ir svarīgi izvērtēt, kā tiek pārvaldīti vides jautājumi. Tikpat nozīmīga ir iekšējā komunikācija vides apziņas veidošanā, kas tieši veicina darbinieku iesaisti. Praktiski izvērtējams ir ūdens un enerģijas patēriņš, iepirkumi, sākot no kafijas un papīra iegādes līdz elektroierīcēm, pārtikas izvēle, uzmanību pievēršot ne tikai tās izcelsmei, kvalitātei un daudzveidībai, bet arī atkritumu samazināšanai, radīto atkritumu apsaimniekošana, transports un pārvietošanās.
Dati starptautiskā līmenī liecina, ka, birojos domājot par vides aspektiem – infrastruktūras pieejamību, dienasgaismas maksimālu izmantošanu un citiem –, palielinās darbinieku produktivitāte, kā arī tas palīdz samazināt CO2 emisijas un enerģijas patēriņu.
— Elza Ozoliņa, Pasaules Dabas fonda "Zaļā biroja" programmas vadītāja
Ilgtspējīga biroja veidošanas galvenais mērķis ir tērēt mazāk resursu, un prakse pierāda – pat ja biroja pārbūve vai iekārtošana prasīs papildu investīcijas, tad gudri izvēlēti materiāli, elektroierīces un citi energoefektīvi risinājumi nodrošinās ietaupījumu ilgtermiņā. Ozoliņa arī apgāž kādu sabiedrībā vēl aizvien dzīvu stereotipu – jaunākie dati liecina, ka vidēji globāli videi draudzīgas būvniecība izmaksā vairs tikai 0-4% dārgāk nekā tradicionālā būvniecība.

""Zaļā biroja" programma sākumā palīdz veicināt vides apziņu un mudināt uzņēmumu domāt par šiem jautājumiem. Domāt par vidi nenozīmē tikai šķirot atkritumus, tas izpaužas dažādos veidos. Mēs redzam, ka, pamainot lietas, kas neprasa investīcijas, ir jūtami rezultāti. Piemēram, var samazināt gaismas sensoru darbības ilgumu vai ventilācijas vai siltuma padevi laikos, kad birojā nav cilvēku, pirms nedēļas nogales izslēgt elektroierīces, kas brīvdienās netiks lietotas," praktiskus ieteikumus sniedz Pasaules dabas fonda pārstāve.

Šobrīd Latvijā Zaļā biroja sertifikātu ir ieguvuši septiņi dažādu nozaru biroji, četri ir ceļā uz to, un Pasaules dabas fonds ir gandarīts – "Zaļā biroja" programmas darbībās Latvijā pirmā gada laikā tā ir guvusi lielu interesi, kas apliecina, ka uzņēmumiem šis ir svarīgs jautājums un izpratne par ilgtspēju mainās. Uzsākot dalību programmā, birojiem jāveic savs pašnovērtējums, un pieredze liecina – dažkārt uzņēmumi ne līdz galam novērtē, cik daudz viņi jau dara pareizajā virzienā.
Komandas gars rūpēs
par vidi
Komandas gars rūpēs par vidi
Iekšējā komunikācija un darbinieku iesaiste ir atslēgvārdi, lai darba vidē ieviestu zaļākus paradumus. Efektīvs veids ir dažādu sacensību vai izaicinājumu organizēšana. Noteikts kilometru skaits ar velosipēdu, diena vai mēnesis, kad komandas cenšas pārvietoties videi draudzīgi, – iespēju ir daudz, azarts kalpos kā papildu motivācija, un dažādas iekšējās komunikācijas aktivitātes arī neprasa lielas investīcijas.

Nereti iniciatīva ieviest birojā ilgtspējīgus jauninājumus nāk tieši no darbiniekiem, un, ja šie ierosinājumi tiek sadzirdēti un ieviesti dzīvē, tas piešķils vēl lielāku zaļā dzīvesveida degsmi komandā un stiprinās kopīgo atbildību rūpēs par vidi, padarot tās par pašsaprotamu un neatņemamu darba gaitu sastāvdaļu ar dažādām aktivitātēm.

"Darbiniekiem notiek dažādi izglītojoši vebināri un lekcijas, tiek piedāvāti materiāli par videi draudzīgas dzīvošanas jautājumiem, piemēram, kā pareizi šķirot atkritumus, ko darīt ar tekstilu, kā būt fiziski aktīvam un veselam. Tāpēc organizējam saviem darbiniekiem arī dažādas sportiskās aktivitātes, piemēram, skriešanas, velobraukšanas, iešanas izaicinājumus, apbalvojot aktīvākos. Ikdienā aicinām doties uz darbu ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, lai ne tikai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, bet arī uzlabotu savu veselību.

Arī darbavietā mēs esam "zaļi" un rūpējamies, lai mūsu darbības ir uz ilgtspēju vērstas. Mēs šķirojam atkritumus, tāpat savās ēkās izmantojam zaļo elektrību. Aicinām ikvienu iespējami daudz kāpt pa trepēm, neizmantojot liftu, un jo īpaši aktuāli tas ir bankas centrālajā ēkā, kurā ir 11 stāvi. Rūpēs par vidi jau kopš "Luminor" dibināšanas izmantojam dokumentu elektronisko apriti, neizmantojot papīru. Tāpat arī reklāmas materiālu druku esam aizvietojuši ar reklāmas izvietošanu digitālajos ekrānos," ilgtspējas pieredzē dalās Kerli Vares, "Luminor bankas" vadītāja Latvijā.

"Schneider Electric" birojā Rīgā izmanto tehnoloģijas, kas uzlabo produktivitāti un veicina darbinieku labsajūtu – sensori, viedā apgaismojuma vadība un kontrole, ļaujot, piemēram, darbiniekiem telefonā pieregulēt sev tīkamu gaismas spilgtumu, kā arī uzņēmuma izstrādātā enerģijas uzskaites un kontroles sistēma, kas ļauj ietaupīt ("EcoStruxure™ Power Monitoring Expert") un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību. Tāpat ir pārskatīti biroja iepirkumi un ikdienas paradumi no atkritumu šķirošanas līdz transportam, un tiek gādāts arī par izglītošanu – par interesantu papildinājumu ikdienas darbam kļuvušas lekcijas darbiniekiem par ilgtspējas tēmām, kā arī nesen organizēts forums plašākai publikai un klientiem par ilgtspējīgu būvniecību.
Nākotnes risinājumi jau šodien
Nākotnes risinājumi jau šodien
Iedvesmojošs ilgtspējīgas publiskās ēkas piemērs ir Ogres Centrālā bibliotēka, kas ir lielākā koka konstrukciju pasīvā ēka Latvijā un gan tās darbiniekiem, gan apmeklētājiem sniedz iespēju novērtēt dažādus nākotnē vērstus arhitektūras un inženiertehniskos risinājumus.

"Bez atkritumu šķirošanas, kas ieviesta bibliotēkas iekštelpās, ir vairākas tehnoloģijas un sistēmas, kas ļauj ēku saukt par ilgtspējīgu. Piemēram, zaļā augu siena 50m2 platībā ēkas ātrijā darbojas kā iekštelpu biofiltrs. Tās laistīšanai tiek izmantots savāktais lietus ūdens no ēkas jumta," stāsta Ogres novada pašvaldības projektu vadītājs Edgars Asars.

Ēkas vadības sistēma jeb ēkas mākslīgais intelekts mēra tās klimatu un piemēro attiecīgi dzesēšanu vai apkuri, balstoties daļēji uz CO2 apjoma klātbūtni telpā. "Telpas tiek ventilētas tad, kad tas ir nepieciešams. Apgaismojums publiskajās zonās ieslēdzas un izslēdzas uz apmeklētāju klātbūtni," skaidro Asars. Darbojas saules enerģijas kolektori un auto elektrouzlādes stacijas, bet pie ēkas papildu izvietoti viedie soliņi, kas, izmantojot saules enerģijas uzkrāšanu, ļauj bibliotēkas apmeklētājiem uzlādēt viedierīces.

Bibliotēkā tiek gādāts arī par sabiedrības izglītošanu – tiešsaistes ekrāns ēkas vestibilā informē par ēkas dažādu sistēmu tehnoloģiskajām īpašībām un darbībām. Tur var arī uzzināt arī to, cik elektroautomobiļi uzlādēti, cik lietus ūdens savākts no ēkas jumta vai cik enerģiju saražojuši saules paneļi noteiktā periodā. "Mūsuprāt, ir svarīgi skaidrot sabiedrībai resursu taupīšanas un gudras izmantošanas principus, vienlaicīgi iepazīstinot arī ar tehnoloģijām," pamato Asars.
Foto: Publicitātes
Kopīgas rūpes par vidi un "zaļa uzņēmuma" veidošana stiprina komandu un uzlabo iekšējo sadarbību. Zināšanām un ieradumiem, kas gūti darba vidē, ir milzīgs spēks sabiedrības vides apziņas veidošanā – dodoties mājup, šīs labās prakses mēs nododam tālāk mājiniekiem, draugiem un paziņām, tādejādi attīstot un spēcinot kolektīvo vides apziņu un kopīgiem spēkiem veidojot uz resursu gudru patērēšanu vērstu sabiedrību.
Projekta ’’Ar soli nākotnē” veidotāji: saturs – "Luminor" un "Delfi Brand Studio", dizains – Ralfs Eglītis, izstrāde – Kārlis Simanovičs, projekta vadītājs – Ēriks Radželis, mediju komunikācijas eksperte – Klinta Rasmane.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.