Man gribas būt laiskai,
Nu vispār-gribas būt draiskai.
Bet esmu es nopietna,
Bet esmu es cita,
Nu vispār esmu es Esterlita.
Kā savienot rātno,
Kā savienot draisko,
Kā dzīvi man veidot,
Kas pateiks man to?
Nu darbā es atkal par paraugu būšu,
Kaut paliek man dažreiz slikti ap dūšu.
Tik sapņos es brīva, tur droša nu es,
It kā būtu ne no šīs pasaules.
Tur domas var izteikt,
Tur draugus var sastapt,
Tur tevi var nobeigt,
Bet neies tev iztapt.
Tad dzīvošu sapņos,
Kur būšu es pati!
Ak, zvana jau pulksten’s,
Ka tavu māti.
Man gribas būt nerātnai,
Man gribas būt laiskai,
Nu vispār-gribas būt draiskai.
2002. gada 1. aprīlis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
