Jebkura līdzība stāstā ar
reālo dzīvi ir sakritība;
Visi notikumi ir izzīsti
no pirksta un neatbilst
patiesībai. /Autors/
Mums jau pazīstamais (patiešām tikai mums) Jēkabs Nīpenšnepers, ko draugi ērtības labad sauca vienkārši par Šnepi, kādu dienu gāja pa ielu un lepni dungoja "Katjušu". Dungodams un domādams, kur varētu sastiķēt, viņš nonāca pie kādas mājas, uz kuras bija numurs 7.
- Aha! - teica Šnepe. - Ja es ko saprotu, tad šī māja nozīmē Jerry. Jerry nozīmē Kompāniju. Kompānija nozīmē pacienāšanu un klausīšanos, kā es dungoju, un vēl visādas citādas jaukas lietas.
Un viņš gāja iekšā.
*
- Prieks tevi redzēt, - teica Jerry. - Vai negribi kaut ko iedzert?
Ap vienpadsmitiem no rīta Šnepem parasti gribējās kaut ko iedzert. Viņš uzreiz kļuva priecigāks, redzot, ka Jerry liek galdā pudeles un glāzes. Kad Jerry jautāja: - Ko tu liesi pie kolas? Šņabi vai brendiju? - Šnepe tā uztraucās, ka atbildēja: - Abus. - Lai neliktos parāk badīgs, viņš piebilda: - Toties kolu man nevajag. Nerūpējies, lūdzu.
*
Ilgu laiku Šnepe vairs nerunāja neko... līdz beidzot, dungodams pie sevis saldi lipīgā balsī, piecēlās no galda, sirsnīgi paspieda Jerry roku un teica, ka nu viņam jāiet.
- Vai tiešām? - pieklājīgi jautāja Jerry.
- Protams, es varētu vēl mazliet palikt, - teica Šnepe, - ja tu man... - un viņš zīmīgi paskatījās uz mājas bāriņa pusi.
- Patiesību sakot, - iebilda Jerry, - es arī taisījos iziet.
- Nu labi. Tad es eju. Uz redzēšanos.
- Uz redzēšanos, ja tu patiešām steidzies.
- Vai tad vēl kaut kas ir? - Šnepe dzīvi apvaicājās.
Jerry ieskatījās traukos un nopūtās: - Nekā vairs nav.
- Es jau tā domāju, - Šnepe pamāja. - Visu labu! Man jāiet.
*
Viņš sāka iet pa kāpnēm lejā. Viņš pieturējās ar rokām un atspērās ar kājām, līdz pusceļā smagi nokrita uz mutes.
- Glābiet! - noelsās Šnepe. - Es labāk kāpšu atpakaļ.
- Sasodīts! - viņš sacīja. - Vajadzēja tomēr kāpt lejā.
- Es vairs nevaru nekā... Ne augšā, ne lejā. Palīgā!
Pa to laiku arī Jerry bija iznācis kāpņu telpā. Viņš apsēdās uz kāpnēm blakus Šnepem un paskatījās tam acīs.
- Ei, vai tu esi piedzēries? - Jerry jautāja.
- Nē! - Šnepe bezrūpīgi teica. - Tikai atpūšos, domāju un drusciņ dziedu.
- Dod labāk roku!
Šnepe pastiepa roku, un Jerry sāka vilkt. Viņš vilka, vilka un vilka...
- Vai! - iebrēcās Šnepe. - Man sāp!
- Skaidrs, - Jerry teica. -Tu esi piedzēries.
- Tikai tāpēc, - dusmīgi iesāka Šnepe, - ka dažiem ir pārāk stāvas kāpnes...
- Nē, tāpēc, ka daži pārāk daudz dzer, - Jerry atcirta. - Es, protams, nekā neteicu, bet jau pie galda man likās, ka viens no mums pārāk daudz dzer. Un tas noteikti nebiju es. Neko darīt, - Jerry piebilda, - Jāiet pēc Andzhas.
*
Andzha izpētīja situāciju un piedāvājās ievilkt Šnepi atpakaļ Jerry dzīvoklī. Jerry domīgi pakasīja dibenu un teica, ka atpakaļ ievilkts ir un paliek atpakaļ ievilkts. Ka, protams, viņš, Jerry, ar vislielāko prieku redzētu Šnepi savā mājā, bet vienmēr ir bijis tā, ka citi dzērumā kļūst agresīvi, citi vemj un citi atkal...
- Tu gribi teikt, ka man jāpaliek šeit? - Šnepe jautāja.
- Es gribu teikt, ka līdz pusei tu tomēr esi ticis un būtu žēl tavu centienu augļus likvidēt.
Andzha piekrītoši pamāja.
- Te atliek tikai viens, - viņš sacīja, - gaidīt, kamēr tu būsi atkal skaidrā.
- Cik ilgi jāgaida, kamēr ir atkal skaidrā? - Šnepe bažīgi apvaicājās.
- Tevi pazīstot, es domāju, ka kādu nedēļu.
- Es taču nevaru palikt te veselu nedēļu!
- Palikt tu vari gluži labi. Grūtāk izdarīt, lai tu nepaliktu.
- Nedēļu! - Šnepe bēdājās. - Un ko es dzeršu?
- Baidos, ka neko, - Andzha atbildēja. - Citādi tu nekad nebūsi skaidrā.
Šnepe gribēja dziļi nopūsties, bet nevarēja, jo pēc kritiena viņam sāpēja visas maliņas. Gar viņa degunu noritēja liela asara, un viņš teica:
- Lai notiek tā!
*
Pēc nedēļas Šnepe piecēlās, juzdamies svaigs kā gurķītis, izstaipījās un, atsveicinājies no Jerry, devās uz mājām, lepni dungodams "Katjušu".