Rīgas samitam jākļūst par labu sākumu jaunai lapaspusei Eiropas Savienības (ES) kaimiņpolitikā, tikšanās laikā ar Eiropas Savienības komisāru Eiropas kaimiņpolitikas un paplašināšanās jautājumos Johannesu Hānu uzsvēris ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Kā informēja Ārlietu ministrijā, tikšanās laikā pārrunāti komisāra atbildības jomā esošie aktuālie jautājumi, tostparp, panākta vienošanās par kopīgu darbu pie Rīgā plānotā Austrumu partnerības samita darba kārtības. Notika arī viedokļu apmaiņa par ES paplašināšanās politikas izaicinājumiem un iespējamiem nākamiem soļiem Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā.
Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību veidot individuālu pieeju katrai Austrumu partnerības valstij. Par pamatu jākalpo spēcīgam ES atbalstam Asociācijas līgumu ieviešanā tām valstīm, kuras šādus līgumus ir noslēgušas. Ministrs īpaši uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Moldovu tās ceļā uz ciešāku sadarbību ar ES, kā arī panākt būtisku progresu attiecībās ar Baltkrieviju.
Savukārt Hāns uzsvēra nepieciešamību Austrumu partnerības valstīm demonstrēt ekonomiskos ieguvumus no ciešākas sadarbības ar ES. Tādēļ svarīgi Austrumu partnerības samita diskusijās un lēmumos iekļaut arī rezultātus no Austrumu partnerības Biznesa foruma, kas notiks dienu pirms paša samita.
Rinkēvičs informēja Hānu par neseno Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīti Latvijā, uzsverot, ka būtu jāveicina jaunu ES-Turcijas sarunu sadaļu atvēršana. Abas puses bija vienisprātis, secinot, ka progress sarunās ar Turciju būs atkarīgs no progresa citos politiski jūtīgos jautājumos.
Lai uzturētu dinamiku ES kaimiņu politikā ministrs Rinkēvičs ar komisāru Hānu vienojās, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā jāstrādā, lai tiktu atvērtas pirmās iestāšanās sarunu sadaļas ar Melnkalni, kā arī, iespējams, ar Serbiju. Abas amatpersonas atzina, ka dinamikai sarunās ar visām kandidātvalstīm ir būtiska pozitīva ietekme uz šo valstu attīstību.
Kā ziņots, Rinkēvičs jau vairākkārt uzsvēris, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā paredzētajam Rīgas samitam jākļūst par ES Austrumu partnerības reformu sākumu. Reaģējot uz pašreizējiem izaicinājumiem, nepieciešams rast jaunas pieejas, kas dotu stimulu Austrumu partnerības tālākai attīstībai.
