Foto: LETA
Balstoties uz šī gada pavasarī veikto pētījumu, kas atklāja, ka 80% makšķernieku atbalsta rūpnieciskās zvejas Buļļupē aizliegšanu, Rīgas domes (RD) deputāts Ēriks Škapars iesniedzis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniegumu – aicinot Buļļupes zivju resursus aizsargāt ar likuma spēku.

Kā zināms, tuvākajā laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiks izskatīti priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi Zvejniecības likumā". Daži no tiem skar ļoti būtisku problēmu Latvijas ūdeņu bagātību saglabāšanā, jo ir saistīti ar rūpnieciskās zvejas turpmāku atļaušanu vai tās aizliegšanu Buļļupē – visam Lielupes baseinam nepārvērtējami svarīga zivju nārstošanas ceļa un to ziemošanas vietā.

Jau iepriekš pie dažādām valsts atbildīgajām institūcijām un amatpersonām ir vērsušās Zemgales pašvaldības, kuru teritorijā atrodas Lielupe un tās pietekas, norādot uz tur novērojamo zivju krājumu noplicināšanos un kā cēloni tam norādot Buļļupes aizbarikadēšanu ar murdiem. Tādēļ RD deputāts Ēriks Škapars savā iesniegumā piedāvā komisijas locekļiem iepazīties ar Latvijas makšķernieku saimē valdošajiem viedokļiem par šo problēmu, ko, meklējot iespējamos risinājumus, deputāts apkopojis personiski iniciētajā pētījumā "Sabiedriskās domas aptauja par rūpniecisko zveju Buļļupē".

"Kā Rīgas domes deputāts aicināšu domes vadību izskatīt iespēju atteikties no Rīgas pilsētai piešķirtajiem zvejas rīku limitiem rūpnieciskajai zvejai Buļļupē. Licences liegumu zvejnieku saimniecībai, kas patlaban tur veic nozveju, būtu iespējams kompensēt, tai piešķirot tiesības pārcelt zvejas rīkus uz pilsētas teritorijā esošo Daugavas daļu. Tādējādi tiktu nodrošināta gan zivju resursu saglabāšana, gan zvejnieka aroda iespējas, gan Rīgas pilsētas intereses," saka Ē. Škapars.

Minētais pētījums liecina, ka 80% makšķernieku uzskata: rūpnieciskā zveja Buļļupē ir jāizbeidz. Vēl vairāk respondentu jeb 87% atbalstītu iespējamo Rīgas Domes lēmumu neizsniegt licences rūpnieciskajai zvejai Buļļupē. Savukārt 68% aptaujas dalībnieku atbalsta priekšlikumu, ka pēc rūpnieciskās zvejas izbeigšanas Buļļupē makšķerēšanai tajā tiktu noteikti tādi paši vai līdzīgi aizliegumi kā makšķerēšanai citos kanālos un caurtecēs. Par to, ka šādi liegumi spēkā bijuši jau agrāk, informēti ir 55% aptaujāto. Tāpat gandrīz visi aptaujātie jeb 97% zina, ka Buļļupe ir nozīmīgs zivju migrācijas un ziemošanas kanāls. 45% arī informēti par to, ka tieši tādēļ dēļ Buļļupē padomju laikā makšķerēšana bija ierobežota.

Attiecībā uz citām ūdenstilpnēm – 84% aptaujāto piekrīt, ka nepieciešama ir zvejas rīku skaita samazināšana rūpnieciskajai zvejai Daugavā visā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Turklāt pētījums parādīja, ka arī tie iedzīvotāji, kurus visi šie liegumi ietekmētu visvairāk, arī piekrīt makšķernieku vairākuma izteiktajiem priekšlikumiem. Aptauja tika veikta laikā no 11. līdz 19. martam interneta vidē – makšķernieku populārākajās komunikācijas vietnēs jeb vortālos, kopumā aptaujājot 815 makšķerniekus.

"Ceru, ka šis makšķernieku viedokļu apkopojums rosinās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un parlamenta deputātu vairākumu parūpēties par to, lai Buļļupes īpašā nozīme tiktu aizsargāta ar likuma spēku," pauž Ē. Škapars.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!