Kaut Tavās acīs redzu,

Ka vēlies man tik daudz ko teikt,

Kā čuksti, klusi Tavi vārdi.

Tos nedzirdu un nesaprotu es.

Es lūkojos un redzu Tavas lūpas,

Tās paveras un veido savas zīmes,

tik neparasti dīvainas un mēmas.

Kliedz!

un pati nebaidies par to,

ka vārdi skan tik skaļi.

Kliedz!

tāpat kā kliedz Tev sirds,

kad prieks vai skumjas tai ir jāizkliedz.


Tavs skatiens izsaka tik daudz,
Tas stāsta man par to kas Tevi satrauc,
par to, kas rūgtām asarām liek līt,
Par visu to, kas iepriecina Tevi,
un jautriem smiekliem skanēt liek.
Bet lūpas sargā Tavus vārdus,
Un neļauj sirdij atvērties.

Kliedz!
un pati nebaidies par to,
ka vārdi skan tik skaļi.
Kliedz!
tāpat kā kliedz Tev sirds,
kad prieks vai skumjas tai ir jāizkliedz.v
Es aizeju, un lūdzu piedot,
Man piedot to, ka saprast nevarēju,
Ko gribēji ar acīm pasacīt.
Vēl uzmanīgi veros Tavās lūpās,
Bet vārdi klusi garām slīd,
Un apmulsis es sastingstu un gaidu,
Es vēlreiz Tevi lūdzu, ....
kliedz!
Kliedz!
un pati nebaidies par to,
ka vārdi skan tik skaļi.
Kliedz!v tāpat kā kliedz Tev sirds,
kad prieks vai skumjas tai ir jāizkliedz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!