Tev liekas nozadzis ir Saulei gaismu,

tas nelietis, tur augšā debesīs!


Un lepodamies spožā laupījuma bruņās,

viņš māna mūs ar savu spīdumu.


Vai Tevi biedējot, tā tomēr pievelk

šī aukstā gaisma, kas no viņa nāk?


Vai bail, ka tas būs ļaunais pavadonis,

kas iemānīs mūs tumšās krēslas rīklē,


Kur neziņas un priekšnojautas nemiers

ar bailēm samals mūs un prātu nolaupīs?


Nāc nebaidies, jo mūsu ceļš šai naktī,

būs neparasts, tik brīnumaini gaišs un patiess.


Es ticu, Mēness,- tas ir Saules sūtnis,

kam lemts pa savu spožo staru ceļu,


Šonakt līdz zvaigznēm mūs ar Tevi vest,

Kur sajutīsi laimi, prieku, brīvību un mīlu,


To visu, ko tik vēlas Tava sirds.

Dod savu roku man, un iesim...!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit