reiz Liepājā

kāda meitene

krogā reibstot no dziesmām un dejām

lepni teica man

- mēs te Liepājas

meitenes vēju

aprautām

sejām


jūras sāls viņai bija uz mēles

zem spārniem viļņi

grima un cēlās

acīs debesis

debesīs dzirkstis

bira un izbira

man caur pirkstiem


kā dzintara graudi pa pilsētu

un pilsēta iemirdzējās

es paliku
tajā meitenē


vārdā Liepāja

iemīlējies


uz visām nākamām naktīm un dienām

ar viņas mājām

ielām un liepām

ar jūras radušo skatienu

raudzīgo

mazliet skaudro

mazliet maucīgo


tādēļ jau nāk no Liepājas

tādas dziesmas

kuršu uguns vēl tajās

un meitenē Liepājā

liesmo

un Rīga atkal

paliek aiz muguras

nesakiet vairs

neko

ceļš nes mani

pretī vējam

tikties

ar mīļāko

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit