close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
reiz Liepājā
kāda meitene
krogā reibstot no dziesmām un dejām
lepni teica man
- mēs te Liepājas
meitenes vēju
aprautām
sejām

jūras sāls viņai bija uz mēles
zem spārniem viļņi
grima un cēlās
acīs debesis
debesīs dzirkstis
bira un izbira
man caur pirkstiem

kā dzintara graudi pa pilsētu
un pilsēta iemirdzējās
es paliku
tajā meitenē

vārdā Liepāja
iemīlējies

uz visām nākamām naktīm un dienām
ar viņas mājām
ielām un liepām
ar jūras radušo skatienu
raudzīgo
mazliet skaudro
mazliet maucīgo

tādēļ jau nāk no Liepājas
tādas dziesmas
kuršu uguns vēl tajās
un meitenē Liepājā
liesmo
un Rīga atkal
paliek aiz muguras
nesakiet vairs
neko
ceļš nes mani
pretī vējam
tikties
ar mīļāko
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form