tas laikam bija pieneņu dzeltenums
kas tur nozibēja gar logu
... jau jūnijs ... johaidī
vēl neesmu noskaitījis līdz desmit
bet koki un krūmi jau paslēpušies lapās
vien ceriņu ziedus man – nokavējušam atstājuši
... kā izjokot gribēdami
un katra lapiņa kā spogulīts
ko spīdināt man acīs
saules zaķu simtus un tūkstošus
... žilbināt nost ... noņirbināt ... nomulsināt
tā ka vairs nesaprast - rīts vai vakars
šis gads vai tas pats vēl ... vai atkal ...
kuru kalendāros ... gribēdams ...
vairs nevari atrast
kamēr attapšos ... kamēr atgūšos
un taisīšos meklēt
paši jau līdīs ārā
to gan es zinu
tas no ēnām zem rabarberiem ...
par sevi atgādina
bet vēl nezinu -
vai tās paslēpes ... ir tikai spēle
pēc kuras ...
rudenī nāks patiesā esība
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit