close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

tas laikam bija pieneņu dzeltenums
kas tur nozibēja gar logu
... jau jūnijs ... johaidī

vēl neesmu noskaitījis līdz desmit
bet koki un krūmi jau paslēpušies lapās
vien ceriņu ziedus man – nokavējušam atstājuši
... kā izjokot gribēdami

un katra lapiņa kā spogulīts
ko spīdināt man acīs
saules zaķu simtus un tūkstošus
... žilbināt nost ... noņirbināt ... nomulsināt
tā ka vairs nesaprast - rīts vai vakars
šis gads vai tas pats vēl ... vai atkal ...
kuru kalendāros ... gribēdams ...
vairs nevari atrast

kamēr attapšos ... kamēr atgūšos
un taisīšos meklēt
paši jau līdīs ārā
to gan es zinu
tas no ēnām zem rabarberiem ...
par sevi atgādina

bet vēl nezinu -
vai tās paslēpes ... ir tikai spēle
pēc kuras ...
rudenī nāks patiesā esība

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form