rāms

un miera pilns

ir šis rīts

un es svētīts no viņa

un iesvaidīts

ar acu mirklības

klusuma spirdzi

sevī apkskaidrojies

uz iekšu mirdzu


un tavas lūpas

kā pavērtas skūpstam

laiku

uz tasītes malas

apturējušas plūstam


nakts vēl

tavā kafijā melnē

un jūtas

kā ūdenszāles

acu dzelmē

... līgani viļņo

atvaru tumsas

un rīta gaismas

plūstošām vijām

tīras

no vārdiem sekliem

un domām dziļām


bet rīts

pilns miera

rāmi bez steigas

vēro šo mūžīgo stāstu

bez sākuma

un bez beigām
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit