Naida cērmes sūc kuslo rumpi,

Sātanam dvēseli barojot.

Maitas smaka saceļ dumpi,

Dieva radības aizbaidot.


Zāle neaug, vairs nedzied putni,

Klusuma kliedzienā akmens raud.

Elsojot bezspēkā, paveras zeme –

Tādu ļaunumu nesakaut.


---


Laika lietus sadziedē rētas,

Sudraba vērmelei asni dīgst.

Medū nejūt rūgtās pēdas,

Tikvien akmens – mēms liecinieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit