close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Viņa vārds ir vēsturei nezināms,
Matu krāsa kā vājprātīgas gargoilas kliedziens,
Ar gļēvuma putukrējumu uzkrāsotas acis,
Netīrā Sančesa sagrieztas rokas.
Viņš, ļaudis, cieš milzu mokas,
Kopš vakara miglā aizgāzelējas viņa mīļā,
Izlaužot sudraba birzes stumbrus
Un ik pļekā grimstot līdz celim.
Ļaudis ziedojiet viņam autiņus
Platus lai savā Ikarā kritumā
Viņam pieneņains izpletnītis būtu.
Ļaudis, neesiet skopi nopērciet viņam rīta avīzi,
Ievīstītu putraimu desā.
Ļaudis, tad viņš purinās pateicībā savus matus
Un diža cerības zvaigzne no tiem ārā kritīs

Pļeka
Bezcerībā
Pļeka
Bezcerībā
Nāciet man līdzi
Es jums kosmosu un mīlu atklāšu –

Pļurrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrgh

..::resnaisrullz::..

$Aleksandrs

Apstāklis Aleksandrs pazīstams pēc ilgas piepūles rezultāta Dziļās porcelāna aizās ar nīkulīgu straumi sev blakus vai virsū Diža dvēsele – viļņojoša kāpās – ar iepuvušas aļģes augumu Un sitoša grabulīti pret savas dzīves režģa malu

Viņš bieži piesedzas ar saudzējošo papīra palagu Un drebēdams pie miesām kož nodevēju brūnajos izdalījumos Un glābiņš uz ko viņš sauc astrāla aizvērtajās durvīs Visbiežāk nāk ar spēcinošu aizskalojošo ūdens strūklu

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form