acis iemērktas

nakts apelsīnu krāsas

debesīs aiz loga

krēslas stundā

pirkstu gali izskaloti

oranžajās miziņās

noslēpjas dziļi plauktā zem

neklāto palagu sloga

skatos kā viņas aizlido

tās nejaukās domu kodes

nesen austajā smaržu segā pametot

mazus caurumus un pārliecību

ka viņas arī ir sudraba lodes

ar kurām nogalināt

pašus neuzveicamākos no

iztēles bērniem -

šķiet ka trīs māsas


bet

kaut kur tālumā beidzas lietus sezona

bet

kaut kur kaķis sildās pie krāsns

varbūt uzcelt tām kodēm māju

no apelsīniem vai arī iemarinēt tās

pārvērst cukādēs un šokolādes riekstos

izdāļāt šmulīgiem kaimiņu bērniem vai

varbūt labāk mīcīt tās dubļos un

ļaut lai sīkie skaļi spiedzot pa tām bradā


dzeltenās garšas pilēs

izlīst domu pēdas

mamma atver virtuves logu

un sauc trīs māsas mājās

novelk netīrās kleitas

ieliek viņas vannā

tad paņem diegu, adatu

un aizlāpa caurumus nesen austajā smaržu segā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit