Kā analgīns es nomācu tavu uzmanības spēju Es tavu uzmanību degradēju Lieku tev domāt, ka tu ceļo Manā klātbūtnē Tu domā, ka glāzē ielej siltu tēju Bet nepamanīts paliek aplietais istabas augs Kas, tējas plaucētām saknēm, Kļūs komposta draugs Tā mana uzmanība tavu uzmanību reducē Tā tuvojas nullei Lai noslēdzas loks Tev kļūs vienalga Vai tu esi spārna vēda Vai upes dibenā nogrimis koks Es - tava narkotika Es - tavas zāles Es - pie tavas mājas mauriņš zaļš Es - kājslauķis uz autobusa pakāpiena Es - tavs iedomu zīdainis skaļš Es - tavas uzmanības nekrologs Caur taviem asinsvadiem Piekļūstu pie tavām nervu šūnām Kā bišu šūnām, pilnām medus Bez manis tavas emocijas ir tīrais ledus Bez konstantiem kušanas apstākļiem Es tevi atkausēt spēju Eļļot procesorus taviem locekļiem Tu vari ieslīgt manā domu murgā Un atrast, kur ir pagurums Es tavas narkotikas esmu Un vienmēr mīļais ieradums
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit