close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā analgīns es nomācu tavu uzmanības spēju
Es tavu uzmanību degradēju
Lieku tev domāt, ka tu ceļo

Manā klātbūtnē
Tu domā, ka glāzē ielej siltu tēju
Bet nepamanīts paliek aplietais istabas augs
Kas, tējas plaucētām saknēm,
Kļūs komposta draugs

Tā mana uzmanība tavu uzmanību reducē
Tā tuvojas nullei
Lai noslēdzas loks
Tev kļūs vienalga
Vai tu esi spārna vēda
Vai upes dibenā nogrimis koks
Es - tava narkotika
Es - tavas zāles
Es - pie tavas mājas mauriņš zaļš
Es - kājslauķis uz autobusa pakāpiena
Es - tavs iedomu zīdainis skaļš
Es - tavas uzmanības nekrologs

Caur taviem asinsvadiem
Piekļūstu pie tavām nervu šūnām
Kā bišu šūnām, pilnām medus
Bez manis tavas emocijas ir tīrais ledus
Bez konstantiem kušanas apstākļiem
Es tevi atkausēt spēju
Eļļot procesorus taviem locekļiem
Tu vari ieslīgt manā domu murgā
Un atrast, kur ir pagurums
Es tavas narkotikas esmu
Un vienmēr mīļais ieradums
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form