Kā analgīns es nomācu tavu uzmanības spēju

Es tavu uzmanību degradēju

Lieku tev domāt, ka tu ceļo


Manā klātbūtnē

Tu domā, ka glāzē ielej siltu tēju

Bet nepamanīts paliek aplietais istabas augs

Kas, tējas plaucētām saknēm,

Kļūs komposta draugs


Tā mana uzmanība tavu uzmanību reducē

Tā tuvojas nullei

Lai noslēdzas loks

Tev kļūs vienalga

Vai tu esi spārna vēda

Vai upes dibenā nogrimis koks

Es - tava narkotika

Es - tavas zāles

Es - pie tavas mājas mauriņš zaļš

Es - kājslauķis uz autobusa pakāpiena

Es - tavs iedomu zīdainis skaļš

Es - tavas uzmanības nekrologs


Caur taviem asinsvadiem

Piekļūstu pie tavām nervu šūnām

Kā bišu šūnām, pilnām medus

Bez manis tavas emocijas ir tīrais ledus

Bez konstantiem kušanas apstākļiem

Es tevi atkausēt spēju

Eļļot procesorus taviem locekļiem

Tu vari ieslīgt manā domu murgā

Un atrast, kur ir pagurums

Es tavas narkotikas esmu

Un vienmēr mīļais ieradums

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!