atpogāju ķirsi

tajā

īkstīte

klausās čarkstošajā radiofonā

uzklājusi kāzu gultu

noslauka sava mīļotā spārnos basās kājeles

čarkstošais radiofons

un mazās zāles stiebru atsperītes

arī čarkstēs

kad kaislīgi viens otru glāstīs

bišu pāris


tik daudz skaņu

medus serenādes uz mīlnieku lūpām


ķiršziedos jau sen senos laikos

auda palagus un naktskreklus

lai naktīs caur mazo ķirša lodziņu

smaržojošajās zvaigznēs raugoties

nenosaltu


no rīta bija ganu laiks - bites ganīja puķes

bija sācies medusmēnesis

kas katrā puķē ietērpa gaismu


visi apprecējās

mazajā ķiršu guļbaļķu baznīciņā

visiem bija margrietiņu gredzeni

vakarā gāja uz upi peldēties

baltās ūdensrozes savus peldkostīmus atstājušas krastā


pa ceļam atrastajā gliemežvākā varēja ieliet medu...


gliemežvāks saplaisāja

uz mīļotās krūtīm

balto ūdensrožu peldkostīms

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit