atpogāju ķirsi
tajā
īkstīte
klausās čarkstošajā radiofonā
uzklājusi kāzu gultu
noslauka sava mīļotā spārnos basās kājeles
čarkstošais radiofons
un mazās zāles stiebru atsperītes
arī čarkstēs
kad kaislīgi viens otru glāstīs
bišu pāris

tik daudz skaņu
medus serenādes uz mīlnieku lūpām

ķiršziedos jau sen senos laikos
auda palagus un naktskreklus
lai naktīs caur mazo ķirša lodziņu
smaržojošajās zvaigznēs raugoties
nenosaltu

no rīta bija ganu laiks - bites ganīja puķes
bija sācies medusmēnesis
kas katrā puķē ietērpa gaismu

visi apprecējās
mazajā ķiršu guļbaļķu baznīciņā
visiem bija margrietiņu gredzeni
vakarā gāja uz upi peldēties
baltās ūdensrozes savus peldkostīmus atstājušas krastā

pa ceļam atrastajā gliemežvākā varēja ieliet medu...

gliemežvāks saplaisāja
uz mīļotās krūtīm
balto ūdensrožu peldkostīms