Tikai divi procenti Latvijas iedzīvotāju apēd dienā nepieciešamo augļu un dārzeņu daudzumu, atklāts nesen veiktajā Nielsen Baltijas iedzīvotāju aptaujā, kas veikta sadarbībā ar Coca-Cola Baltic Beverages Ltd. Kopumā zināšanu līmenis par uztura speciālistu ieteikumu - apēst vismaz piecas augļu vai dārzeņu porcijas dienā - ir ļoti zems visās Baltijas valstīs.
Pēc aptaujas datiem kā galveno iemeslu nepietiekamai augļu un dārzeņu lietošanai uzturā respondenti minējuši laika trūkumu.
1 porcija = 100 grami augļu un dārzeņu
"Kā redzams pēc pētījuma rezultātiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav informēti par to, ka mums ik dienas jāapēd vismaz 5 porcijas augļu un dārzeņu, lai uzturs būtu veselīgs un sabalansēts. Atgādināšu, ka 1 porcija ir 100 grami augļu un dārzeņu. Vairāk kā puse aptaujāto ir atbildējuši, ka, viņuprāt, 2-3 porcijas ir tas augļu un dārzeņu daudzums, kas cilvēkam jāapēd ik dienas, tomēr šis apjoms pavisam noteikti nav pietiekams," stāsta diētas ārsts Atis Tupiņš.
Alternatīva - augļu sula
Pēc aptaujas datiem, tikai aptuveni viena trešdaļa (33%) Latvijas iedzīvotāju ēd augļus un dārzeņus vismaz reizi dienā, kas ir sliktākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvas iedzīvotāji ir līderi augļu un dārzeņu ēšanā - vismaz reizi dienā tos ēd 75% lietuviešu, savukārt savu ikdienas maltīti vismaz reizi dienā ar dārzeņiem un augļiem papildina 56% Igaunijas iedzīvotāju.
Kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzturā netiek lietots speciālistu ieteiktais augļu un dārzeņu daudzums, tiek minēts laika trūkums. "Aptaujā arī atklājās, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, ka viena augļu un dārzeņu porcija var tikt aizstāta ar glāzi 100% augļu sulas. Ja steiga ir mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa un mēs vēlamies kaut ko atsvaidzinošu, bet augļi ne vienmēr ir pieejami, tad glāze augļu sulas ir ļoti laba alternatīva," skaidro Atis Tupiņš.
Fitosavienojumi nostiprina imunitāti
Aptaujā bija iekļauti arī jautājumi par fitosavienojumiem un cilvēku izpratni par tiem. Kā atklājās, lielākā daļa - 77% Latvijas iedzīvotāju nezina, kas ir fitosavienojumi, savukārt Baltijas valstīs par tiem vislabāk informētie ir lietuvieši - 75%. Tāpat trešdaļa Lietuvas iedzīvotāju zina, ka fitosavienojumi nostiprina imunitāti un aizsargā no kaitīgās vides ietekmes. 15% Latvijas iedzīvotāju minēja, ka fitosavienojumi nostiprina imunitāti, tomēr nebija informēti par fitosavienojumu spēju pasargāt no nelabvēlīgas vides ietekmes.
"Fitosavienojumi ir dabiski savienojumi, kas piešķir ziediem un augļiem to krāsu un vienlaicīgi aizsargā augus pret saules staru negatīvo ietekmi, baktērijām un sēnītēm. Fitosavienojumi nedod enerģiju, bet, tāpat kā augus, tie aizsargā arī cilvēkus pret oksidatīvo stresu, ko izraisa īpaši aktīvas skābekļa daļiņas. Ja cilvēks vēlas būt vesels un dzīvot kvalitatīvi, fitosavienojumiem ir jābūt svarīgai sabalansēta uztura sastāvdaļai," uzsver diētas ārsts Atis Tupiņš.