Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izvērtēs Ādažu novada domes rīcības atbilstību tiesiskajam regulējumam saistībā ar neatbilstoši izlietotiem teju 700 tūkstošiem latu.

To RAPLM darīs pēc tam, kad būs saņēmusi detalizētu informāciju no Finanšu ministrijas (FM) par to, ka pašvaldībā sākams finanšu stabilizācijas process, informēja RAPLM pārstāve Justīne Plūmiņa.

Viņa norādīja, ka kārtību, kādā notiek pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās, nosaka likums par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību.

Saskaņā ar minēto likumu ierosināt, lai pašvaldības dome iesniedz stabilizācijas pieteikumu, var pašvaldības domes priekšsēdētājs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, finanšu ministrs vai valsts kontrolieris. Lēmumu par procesa sākšanu vai nesākšanu pieņem finanšu ministrs.

Ādažu novads pašlaik ir vienīgā pašvaldība, par kuru FM ir norādījusi, ka tai būtu sākams finanšu stabilizācijas process, pavēstīja Plūmiņa.

Ar Ādažu novada domes priekšsēdētāju Normundu Breidaku pagaidām nav izdevies sazināties.

Jau ziņots, ka FM atklājusi - Ādažu novada dome neatbilstoši aizdevumu mērķiem ir izlietojusi gandrīz 700 tūkstošus latu no valsts budžeta piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem, un pašvaldībai būs jāsāk finanšu stabilizācijas process, informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājas vietnieks Aleksis Jarockis.

Viņš uzsvēra, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Ādažu dome ir pirmā pašvaldība, kam konstatētas pazīmes, kas liecina, ka pašvaldībai būs jāsāk finanšu stabilizācijas process.

Pēc FM pieprasījuma Ādažu dome ir iesniegusi četru aizņēmumu no Valsts kases (VK) izlietojumu pamatojošos dokumentus, un ministrija ir konstatējusi, ka Ādažu pašvaldība no piešķirtajiem aizdevuma līdzekļiem 2,1 miljona latu apmērā neatbilstoši aizdevuma līgumos norādītajiem mērķiem ir izlietojusi trešo daļu jeb 681 077 latus.

Lai arī pašvaldība ir viena no finansiāli vislabāk nodrošinātajām Latvijas pašvaldībām, tā nespēj sakārtot savu finanšu situāciju, un tai ir vieni no lielākajiem kavētajiem maksājumiem Latvijā, kas 2010.gada 1.septembrī bija 212 tūkstoši latu, turklāt pēdējos mēnešos ir vērojama to pieauguma tendence, sacīja Jarockis.

Izvērtējot kopējo finanšu situāciju, FM uzskata, ka pašvaldība ir nonākusi ārkārtējās finanšu grūtībās un tai optimālākais risinājums, lai neaizkavētu sākto Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu pabeigšanu, būtu noteikt valsts stingru finansiālās darbības uzraudzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!